Krīze Berģu zemē: uzņēmumi cīnās pret sliktu biznesu!

Krīze Berģu zemē: uzņēmumi cīnās pret sliktu biznesu!

Berģu zemē uzņēmumu noskaņojums kļūst arvien drūmāks. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu Bergische IHK Pasūtījumu situācija rūpniecībā un vairumtirdzniecībā 2025. gada rudenī būs ļoti saspringta. Puse no 526 aptaujātajiem uzņēmumiem šogad ir cietuši realizācijas zaudējumus, kas būtiski ietekmē to konkurētspēju. Arī augstās enerģijas un personāla izmaksas veicina saspringto situāciju un apgrūtina daudzu uzņēmumu dzīvi.

Kā liecina dati, tikai 19 procenti uzņēmumu savu ekonomisko situāciju vērtē kā labu; gandrīz puse to uzskata par apmierinošu. Trešdaļai aptaujas dalībnieku, kuri ziņo par sliktu biznesu, lietas šķiet nepatīkamākas. Uzņēmējdarbības situācijas indekss ir mīnus 14,8 punkti, kas skaidri parāda, ka situācija ir turpinājusi pasliktināties.

Ietekme uz reģionālo ekonomiku

Pastāv arī reģionālas atšķirības: Vupertālē un Solingenā biznesa situācija ir tikai nedaudz pasliktinājusies, savukārt Remšeidā ir vērojams straujš kritums. Satraucošs ir arī fakts, ka 25 procenti uzņēmumu sagaida turpmāku pasliktināšanos, bet tikai 17 procenti cer uz uzlabojumiem. Turklāt 60 procenti rūpniecības uzņēmumu ziņo par neizmantotām ražošanas jaudām – tas ir augstākais rādītājs kopš 2020. gada rudens. Šāds signāls ne tikai rada spiedienu uz uzņēmumiem, bet arī liek uzdot jautājumu par to, cik darba vietu iespējams saglabāt.

Pieaug bažas par darba vietu samazināšanu, īpaši rūpniecībā, kur vairāk nekā puse rūpniecības uzņēmumu plāno samazināt investīcijas. Nenoteiktību pastiprina pastāvīgais prasmju trūkums, kas kārtējo reizi norāda uz problēmām apmācību tirgū. Vairāk nekā ceturtajai daļai uzņēmumu ir grūtības aizpildīt vakances, īpaši duālās apmācības profesijās. A DIHK ziņojums rada šaubas ne tikai par apmācībām, bet arī par sekojošo paaudžu nodošanu uzņēmumos. Kopš 2019. gada atšķirība starp esošajiem īpašniekiem un potenciālajiem pēctečiem ir gandrīz dubultojusies.

Tendences un nākotnes perspektīvas

Izaicinoša ir arī ekonomiskā situācija Vācijā. 2025. gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) negaidīti samazinājās par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, piemēram, Federālā Ekonomikas ministrija ziņots. Šī attīstība ir saistīta ne tikai ar eksporta biznesa specefektiem, kas šobrīd manāmi samazinās. Piesardzīgās cerības uz ekonomikas atveseļošanos aptumšo izaicinājumi iekšējā tirgū. Pieprasījums neatbilst gaidītajam, kas nomāc uzņēmēju noskaņojumu.

Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos federālās valdības ekonomiskās un finanšu politikas pasākumiem būs ietekme tikai vidējā un ilgā termiņā. Šķiet, ka mazumtirdzniecības nozare lielākoties ir stabila, savukārt transporta nozare nav pilnībā pārliecinoša dažādu vērtējumu dēļ. Lai gan pakalpojumu sektors dod pozitīvu impulsu, tas cīnās ar pasūtījumu kritumu no rūpnieciskajiem klientiem.

Šīs problēmas ir jūtamas ne tikai lokāli. Ziņojums liecina, ka Vācijas uzņēmumi arvien vairāk pārceļ savus ieguldījumus uz ārvalstīm, lai izvairītos no vietējo izmaksu spiediena. Šāda tendence ilgtermiņā varētu iedragāt Vācijas konkurētspēju, savukārt paši uzņēmumi bieži vien meklē optimistiskas perspektīvas — pragmatisma un cerības līdzsvaru.