Iespaidīga bēgšana nezināmajā: Lekcija par VDR un tās noslēpumiem

Iespaidīga bēgšana nezināmajā: Lekcija par VDR un tās noslēpumiem

Otrdien, 4. novembrī, pulksten 18.00 Veselas Pieaugušo izglītības centrs aicina uz īpašu lekciju: “Turp un atpakaļ – iespaidīgā bēgšana uz un no VDR pa ūdens kanālu”. Runātājs Ronalds Šreijers iepazīstinās ar savu aizraujošo bēgšanas stāstu, kas notika īsi pirms Berlīnes mūra krišanas. 1988. gadā Šreijers uzdrošinājās atgriezties VDR, lai pēc ceļojuma uz Rietumiem apciemotu savu ģimeni, kas pakļauts spiedienam. Lekcija piedāvā ne tikai ieskatu Šraijera dzīvesstāstā, bet arī oriģinālos Stasi failus, kas dokumentē tā laika dramatiskos notikumus. Pasākums ir bez maksas un reģistrācija nav nepieciešama. Lai iegūtu sīkāku informāciju, interesenti var sazināties ar pieaugušo izglītības centru pa tālruni 0281-203 2590 vai tīmekļa vietnē www.vhs-wesel.de.

Šreijera bēgšanas fons ir dziļi aizkustinošs un atspoguļo daudzu VDR pilsoņu grūtības, kas cieta VDR režīma ierobežojošajos apstākļos 1980. gados. Kamēr Mihails Gorbačovs tika ievēlēts par PSKP ģenerālsekretāru 1985. gada 11. martā un ar saukli Perestroika uzsāka reformas, SED VDR palika nekustīga un neizrādīja vēlēšanos reformēties. Pieauga daudzu pilsoņu neapmierinātība, jo īpaši sliktās ekonomiskās situācijas dēļ, kā rezultātā 1988. gada beigās aptuveni 110 000 cilvēku pieteicās atstāt valsti. Lai gan nelikumīgais mēģinājums pamest VDR bija sodāms un bija saistīts ar milzīgu risku, daudzi cilvēki joprojām meklēja iespējas aizbēgt, kas pakāpeniski parādījās mainīgās politiskās situācijas kontekstā.

Bēgļu vilnis 1989. gada vasarā

1989. gada vasarā, kad politiskā atmosfēra Austrumvācijā piedzīvoja manāmas pārmaiņas, vairāk nekā 50 000 cilvēku aizbēga no VDR. Tas bieži notika virs Ungārijas, kur uz robežas bija daļēji nojaukts dzeloņstiepļu žogs. Īpaši simboliskos pasākumos, piemēram, 19. augustā notikušajā Paneiropas piknikā, daudzi izmantoja iespēju aizbēgt. Šajā laikā arvien vairāk cilvēku meklēja patvērumu Vācijas vēstniecībās Varšavā, Prāgā un Budapeštā.

Protesti VDR sasniedza kulmināciju 1989. gadā. 9. oktobrī Leipcigā vairāk nekā 70 000 cilvēku miermīlīgi protestēja par pārmaiņām. Viņu sauciens "Mēs esam cilvēki!" galu galā kļuva par kustības centrālo moto. Pieaugošā neapmierinātība izraisīja miermīlīgu revolūciju, kas vainagojās ar Berlīnes mūra atklāšanu 1989. gada 9. novembrī. Tā laika politiskos satricinājumus veidoja pilsoniskās sabiedrības drosmīgās balsis un daudzu opozīcijas grupu apņemšanās. Nekad agrāk tik daudz cilvēku nebija piedalījušies demonstrācijās par brīvību un demokrātiskām tiesībām.

Iespaidīgs mūsdienu liecinieks

Ronalda Šraijera stāsti sniegs personisku skatījumu uz šo vētraino laiku un ievedīs skatītājus viņa pārdzīvojumu emocionālajā dziļumā. Viņš iepazīstina ne tikai ar savu stāstu, bet arī ar izaicinājumiem, ar kuriem saskārās daudzi cilvēki, kad bija jāatrod drosme pārvarēt sienas, kas viņus ieskauj. Viņa pieredze ir daļa no plašāka stāstījuma par cilvēku nemitīgo cīņu par brīvību un viņu tiekšanos pēc labākas dzīves bieži ekstrēmos apstākļos.

Šraijera lekcijas gaidīšana sola aizraujošu un pamācošu pagātnes apskati. Satricinājumi, kas noveda pie Vācijas atkalapvienošanās, ir ne tikai daļa no VDR vēstures, bet arī nozīmīga nodaļa Eiropas vēsturē. Tāpēc lekcija ir īpaši interesanta ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par šo kustīgo laiku.