Bezdarbs strauji pieaug: Vācija cīnās ar kvalificētu darbinieku trūkumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Bezdarbs Vācijā sasniedz rekordu, kas pārsniedz 3 miljonus, bet kvalificētu darbinieku trūkums negatīvi ietekmē ekonomiku.

Arbeitslosenzahl in Deutschland erreicht mit über 3 Millionen einen Rekord, während Fachkräftemangel die Wirtschaft belastet.
Bezdarbs Vācijā sasniedz rekordu, kas pārsniedz 3 miljonus, bet kvalificētu darbinieku trūkums negatīvi ietekmē ekonomiku.

Bezdarbs strauji pieaug: Vācija cīnās ar kvalificētu darbinieku trūkumu!

Situācija darba tirgū Vācijā ir bēdīga: ar vairāk nekā 3 miljoniem bezdarbnieku skaits ir sasniedzis rekordaugstu līmeni Attēls ziņots. Neraugoties uz lielo bezdarbnieku skaitu, paradoksālā kārtā brīvu darba vietu ir pietiekami daudz - visā Vācijā ir 631 000, kas veido 100 bezdarbnieku attiecību pret 21 vakanci. Šī neatbilstība norāda uz akūtu nelīdzsvarotību darba tirgū.

Holgers Šēfers, slavens darba tirgus ekonomists no Vācijas Ekonomikas institūta Ķelnē, skaidro, ka daudzi bezdarbnieki galvenokārt meklē vienkāršu darbu. Turpretim lielākajai daļai darba piedāvājumu steidzami nepieciešami kvalificēti speciālisti. Īpaši skartas ir tādas nozares kā veselības aprūpes nozare, kur geriatriskās aprūpes nozarē vien tika radītas 71 000 jaunas darba vietas.

Paredzams prasmju trūkums

Ja paskatās uz pašreizējo situāciju, kļūst skaidrs, ka kvalificētu darbinieku trūkums joprojām būs viens no lielākajiem izaicinājumiem Vācijas darba tirgū 2025. gadā. Martā bija skaļi trokšņi Statistika Kvalificētiem darbiniekiem bija vairāk nekā 387 000 vakanču. Vakanču līmenis ir iespaidīgi 86 procenti, kas ir krietni virs pasaules vidējā rādītāja 74 procentiem. Problēma, kas skar ne tikai mašīnbūvi vai tehnoloģijas, bet arī lielā mērā skar tirdzniecības un veselības nozares profesijas.

Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ir milzīgs, tajā pašā laikā sarūk sagatavoto jauno speciālistu skaits. 2023. gadā darba devēji ziņoja par vairāk nekā 73 000 neaizpildītām apmācību vietām, un tendence ir augoša. Šo plaisu izraisa ne tikai demogrāfiskās pārmaiņas un pieaugošās prasmju atšķirības vairākās jomās. Problēma, ko saasina arī nepietiekamā imigrācijas integrācija.

Nozares aug un bažas par darba devējiem

Redzam, ka dažās jomās darbā pieņemšana joprojām tiek virzīta uz priekšu: valsts pārvaldē darba vietas palielinājušās par 45 000, veselības aprūpē par 66 000 un kaut kas notiek arī geriatriskās aprūpes nozarē. Taču šīs pozitīvās ziņas ir pilnīgā pretrunā ar nozares bažām, kas katru mēnesi zaudē 10 000 darbavietu. Asociācijas vadītājs Volfgangs Molitors uzsver, ka, ja būtu pietiekami daudz pretendentu, varētu izveidot vairāk nekā 50 000 jaunu darba vietu. Tāpēc darba devēja prezidents Rainers Dulgers aicina valdību veikt ātrus pasākumus un lēmumus, lai mazinātu nepatīkamo situāciju.

Šo sarežģīto problēmu aplūko ne tikai darba tirgus eksperti, piemēram, Enzo Vēbers, kurš strādā Nirnbergas Darba tirgus un profesionālās izpētes institūtā (IAB), ņemot vērā pieaugošo bezdarbu un kvalificētu darbinieku trūkumu. Drīzāk ir svarīgi nodrošināt ilgtspējīgu kvalificētu darbinieku piedāvājumu, kam jākoncentrējas uz izglītību, tālākizglītību, labāku apstākļu radīšanu sievietēm un gados vecākiem darbiniekiem, kā arī novatoriskām darba kultūrām.

Runājot par turpmāko attīstību, mums ir kopīgi jārisina izaicinājumi un jāmeklē risinājumi, jo, kā saka: ir kaut kas jādara! Nākamie mēneši parādīs, vai politikas veidotāji spēs veikt nepieciešamās izmaiņas, lai cīnītos gan ar prasmju trūkumu, gan pieaugošo bezdarbu.