Federālā valdība plāno saglabāt IP adreses: strīdi un kritika!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Federālais tieslietu ministrs Hubigs plāno trīs mēnešus uzglabāt IP adreses, lai cīnītos pret noziedzību tiešsaistē, taču tas tiek kritizēts.

Bundesjustizministerin Hubig plant eine dreimonatige IP-Adressen-Speicherung zur Bekämpfung von Online-Kriminalität, stößt dabei auf Kritik.
Federālais tieslietu ministrs Hubigs plāno trīs mēnešus uzglabāt IP adreses, lai cīnītos pret noziedzību tiešsaistē, taču tas tiek kritizēts.

Federālā valdība plāno saglabāt IP adreses: strīdi un kritika!

Vācijā ir spēkā jauns svarīgs regulējums attiecībā uz interneta pakalpojumu sniedzēju veikto IP adrešu uzglabāšanu. Federālā tieslietu ministre Stefānija Habiga (SPD) plāno turpmāk šos datus glabāt trīs mēnešus, lai efektīvāk virzītu kriminālizmeklēšanu. Mērķis? Uzlabota tiešsaistes noziegumu, jo īpaši bērnu pornogrāfijas, tiešsaistes krāpšanas un noziedzīga naida atklāšana tiešsaistē. Par to ziņo Dienvidvācijas laikraksts.

IP adreses bieži vien ir vienīgās digitālās pēdas, ko vainīgais atstāj. Jaunais regulējums arī paredz, ka interneta pakalpojumu sniedzēji uzglabā, kuram interneta pieslēgumam noteiktā brīdī piešķirta IP adrese. Hubigs uzsver, ka, uzglabājot datus, jāņem vērā komunikācijas konfidencialitāte un kustību un personības profilu veidošana. Domu spēle, kas piesaista arī daudzus kritiķus.

Kritika un bažas

Federālās valdības plāni sastopas ar spēcīgu pretestību. Zaļie uzskata pieeju IP adrešu glabāšanai par nelikumīgu un brīdina par atgriešanos pie masveida novērošanas. Zaļās partijas juridiskās politikas pārstāvis Helge Limburgs pauž bažas: "Problēma nav datu trūkums, bet gan labi apmācītu izmeklētāju trūkums." To atbalstīja arī kreisā spārna politiķe Klāra Bīngere, kura norādīja, ka ir jāveicina izmeklēšanas darba kvalitāte, nevis jāiegulda masveida uzraudzībā. Plāns ir ne tikai amatierisks, bet arī bīstams pilsoņu pamattiesībām, turpināja Limburga.

Turklāt FDP līderis Kristians Dīrs pauž asu kritiku jaunajiem noteikumiem un raksturo tos kā konstitucionālas valsts necienīgus. Tikmēr atbalstītāju sarakstā ir arī policistu arodbiedrība, kas runā par pārāk īsu trīs mēnešu glabāšanas termiņu. Šeit kļūst skaidrs, ka pat atbalstītāju vidū ir dažādi viedokļi par efektivitāti un steidzamību.

Ceļš uz Bundestāgu

Vēl viens diskusijas aspekts ir piekrišanas process. Likumprojekts piektdien jānosūta balsošanai pārējām ministrijām, piemēram, ZDFheute ziņots. Plānotā adopcija Bundestāgā notiks nākamā gada pavasarī. Svarīgi atzīmēt, ka vecais regulējums par datu saglabāšanu vairs nav spēkā kopš 2017. gada juridisko nenoteiktību dēļ, kas liek pašreizējiem centieniem šķist vēl jo vairāk steidzami.

Notiekošās diskusijas par IP adrešu uzglabāšanu atspoguļo spriedzi starp drošību un datu aizsardzību. Jāskatās, kā notikumi attīstīsies un kādi kompromisi galu galā tiks atrasti, lai gan palielinātu drošību, gan ņemtu vērā pilsoņu pamattiesības. Šeit galvenā loma ir gaidāmajam Bundestāgam, un publiskās diskusijas par šo tēmu liecina, ka ir nepieciešams visaptverošs dialogs.