Eiropas bezspēcība Tuvajos Austrumos: Tramps palaiž garām skaidru vēstījumu!

Eiropas bezspēcība Tuvajos Austrumos: Tramps palaiž garām skaidru vēstījumu!

Konflikts Tuvajos Austrumos joprojām ir centrālais jautājums starptautiskajās attiecībās, īpaši Eiropai, kas šajā sarežģītajā situācijā gandrīz neiegūst ietekmi. ASV prezidents Donalds Tramps piektdien izteica skarbus komentārus par nesenajām Ženēvas sarunām starp Eiropas ārlietu ministriem un viņu Irānas kolēģiem, kuras, viņaprāt, "neko nav sasniegušas". Tramps liek saprast, ka Irāna nevēlas sazināties ar Eiropu, bet tikai ar ASV. Tā kā gatavošanās iespējamajiem ASV uzlidojumiem Irānas kodolobjektiem norit labi, Eiropas diplomātiskā loma šajā jautājumā atkal tiek apšaubīta. Saskaņā ar Eirāzijas grupas pārstāvi Janu Techau, Eiropai gandrīz nav nozīmes Tuvo Austrumu diplomātijā, un Izraēla un ASV ar to nekonsultējas.

Situācija ir vēl sarežģītāka tāpēc, ka ES jau agrāk ir mēģinājusi pozicionēt sevi kā starpnieku kodolkonfliktā ar Irānu. Šie centieni sākās ar Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (JCPOA), taču kopš ASV izstāšanās 2018. gadā un neveiksmīgā maksājumu mehānisma INSTEX Eiropa ir būtiski zaudējusi ietekmi. Jaunākie notikumi, tostarp karš, kas sākās 2025. gada 13. jūnijā, arī skaidri parāda, ka Eiropa pašreizējās krīzes apstākļos nav nedz virzītājspēks, nedz starpnieks.

Atšķirības ES ietvaros

ES ārlietu ministri tiek pakļauti spiedienam uzsākt ātras sarunas, ņemot vērā saasināšanos Irānā. Tomēr Savienībā pastāv būtiskas atšķirības. Tādas valstis kā Polija un Ungārija atbalsta Izraēlu, savukārt citas, piemēram, Īrija un Spānija, ir kritiskas pret Izraēlas valdību. Vienota ārpolitika, kas ņemtu vērā dalībvalstu atšķirīgos uzskatus, šobrīd nav redzama. ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa uzsver diplomātijas nepieciešamību, risinot Irānas kodolprogrammu, savukārt analītiķi, piemēram, Techau, norāda uz ES pagātnes nepareizajām interpretācijām, kuru rezultātā tika nepareizi novērtēti ar kodolieroču bruņotas Irānas radītie draudi.

Ekonomiskās sekas varētu būt ievērojamas. Augstākas naftas cenas un iespējamie aizsprostojumi stratēģiski svarīgajā Hormuzas šaurumā tiek minēti kā potenciāls slogs Eiropas ekonomikai. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, ES varētu mēģināt atgūt pozīcijas reģionālajā dialogā ar Irānu un tās arābu kaimiņvalstīm, izmantojot ekonomiskus stimulus un diplomātisko atbalstu, lai mazinātu spriedzi.

Cilvēktiesību aspekti

Situācijai progresējot, cilvēktiesību situācija Irānā kļūst par vēl vienu kritisku punktu. ES ir vairākkārt iebildusi pret vardarbīgo protestu apspiešanu Irānā, jo īpaši pēc Mahsa Amini nāves 2022. gada septembrī. Neraugoties uz problēmām, ES Augstā pārstāve joprojām ir apņēmusies virzīt uz priekšu kodolvienošanos, lai novērstu kodolieroču izplatīšanu. EĀDD koordinē attiecības ar Irānu, pat ja ES pašlaik nav savas delegācijas šajā valstī.

Turpinoties diskusijām par diplomātiskiem risinājumiem, arvien skaidrāka kļūst Amerikas ārpolitikas ietekme uz Eiropas stratēģiju. Šajā saspīlējuma zonā Ursula fon der Leiena aicina ievērot starptautiskās tiesības un konfliktu atrisināt diplomātiski. Pat ja ES ārlietu ministri situāciju apspriež vienoti, bieži vien vienota nostāja neizdodas iekšpolitisko apstākļu un dalībvalstu atšķirīgo interešu dēļ. ES nākamie soļi joprojām ir jāvērtē, pieaugot spiedienam no pašreizējās drošības politikas attīstības.