Merz zem spiediena: Koalīcija brūk pilsoņu naudas un pilsonības dēļ!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Kanclers Merzs saskaras ar iekšējiem konfliktiem valdībā, savukārt migrācijas politika un debates par dubultpilsonību joprojām ir pretrunīgas.

Kanzler Merz steht vor internen Konflikten in der Regierung, während die Migrationspolitik und doppelte Staatsbürgerschaftdebate weiter umstritten sind.
Kanclers Merzs saskaras ar iekšējiem konfliktiem valdībā, savukārt migrācijas politika un debates par dubultpilsonību joprojām ir pretrunīgas.

Merz zem spiediena: Koalīcija brūk pilsoņu naudas un pilsonības dēļ!

Kanclers Merzs pēdējos mēnešos ir izraisījis diezgan lielu ažiotāžu. Valdošā koalīcija, kas amatā ir tikai nepilnus sešus mēnešus, saskaras ar lieliem izaicinājumiem. Jau pēc neilga laika vērojami partiju iekšējie konflikti, kas varētu atstāt sekas uz valsts politisko stabilitāti. Konkrēti kreisie SPD ceļ trauksmi un ir sākuši biedru petīciju pret pretrunīgi vērtēto pilsoņu pabalstu reformu, ko asi kritizē ne tikai paši vēlētāji, bet arī partijas iekšienē. [Bild] vēsta, ka pat SPD darba ministrs, kurš aktīvi iesaistās reformā, nav saudzēts no kritikas.

Vēl viena aktuāla tēma ir diskusija par dubultpilsonību. CSU šeit ir ļoti aktīva un plāno šo jautājumu iekļaut politiskajā dienaskārtībā. Savukārt SPD nav gatava tam piekrist, kas rada papildu spriedzi koalīcijā. SPD Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks jau publiski protestējis pret kancleres izteikumiem par pilsētas ainavu. Šāda iekšējā spriedze atgādina grūtos luksofora laikus, kur valstij kaitēja arī iekšējā opozīcija.

Migrācijas politikas ietekme

Viens no aso debašu iemesliem ir kanclera Frīdriha Merca komentārs par “pilsētas ainavas debatēm”, kas atkal ir uzjundījis diskusiju par Vācijas migrācijas politiku. Izdarot spiedienu no Savienības atbalstītājiem, kuri pēc trim gadiem atcēla “turbo naturalizāciju”, daudzi Savienības politiķi tagad aicina mainīt dubultpilsonību. CSU interjera eksperts Stefans Maijers iestājas par pilsonības atņemšanu vardarbīgiem likumpārkāpējiem un smagiem noziedzniekiem, kuriem ir dubultpilsonība. Arī Hesenes iekšlietu ministrs Romāns Poseks ir ieņēmis skaidru nostāju un aicina Hamas atbalstītājiem atņemt pilsonību.

Sašutumu par šo jautājumu veicina arī lieta par kādu palestīniešu pilsoni Berlīnē, kurš pēc Vācijas pases uzrādīšanas dalījās ar antisemītisku saturu. Viņa lieta mudinājusi Berlīnes Valsts imigrācijas biroju apsvērt viņa naturalizācijas atsaukšanu. 2024. gadā reģistrēts absolūtais naturalizācijas gadījumu skaits: Vācijas pilsonību saņēmuši 291 955 cilvēki, kas ir par 46% vairāk nekā gadu iepriekš. Šī attīstība galvenokārt ir saistīta ar Pilsonības likuma modernizācijas likumu, kas stājās spēkā 2024. gada jūnijā un pārkāpa statiskus noteikumus.

Ieskats nākotnē

Kas mūs sagaida nākamajos mēnešos? Politikas vērotāji ir skeptiski par to, vai pārskatāmā nākotnē ir iespējama pilsonības likuma reforma. Migrācijas pētnieks Jannes Jacobsen no DeZIM uzsver, ka naturalizācijas interesentiem saglabājas piecu gadu gaidīšanas laiks. Ņemot vērā šīs neskaidrības, spriedze koalīcijā varētu turpināt pieaugt.

Pavisam citā jomā ir skaidrs, ka uzmanības centrā ir arī modernās tehnoloģijas: Microsoft savās Teams lietojumprogrammās ir prezentējis aizraujošus jauninājumus, sākot no komunikācijas un sanāksmēm līdz pat reāllaika tulkojumu pieejamībai. Izmantojot šos rīkus, Microsoft vēlas uzlabot sadarbību un samazināt šķēršļus digitālajā saziņā. Viens piemērs ir jaunās komandas sadarbības un tērzēšanas funkcijas, kas tagad ir pieejamas visiem lietotājiem. [Microsoft] uzsver, ka šo rīku ieviešana varētu ievērojami atvieglot ikdienas darbu, īpaši hibrīdās un starptautiskās komandās.

Laikā, kad nacionālās un starptautiskās politiskās diskusijas ir cieši saistītas, ir jāskatās, kā attīstīsies partiju savstarpējā dinamika un kāda būs tehnoloģiju attīstība politiskajā komunikācijā.

Attēls | Merkurs | Microsoft Teams emuārs