Bagātība un netaisnība: AfD aug caur sociālajām problēmām

Bagātība un netaisnība: AfD aug caur sociālajām problēmām

Kas motivē vēlētājus Vācijā? Nesen veikts starptautisks pētījums liecina, ka labklājības uztverei ir būtiska ietekme uz balsošanas uzvedību. Cilvēki, kuriem ekonomiski ir sliktāk nekā viņu vecākiem, mēdz balsot par labējām populistiskajām partijām. To visaptverošā aptaujā apstiprināja vairāk nekā 89 000 cilvēku. Kopš dibināšanas pirms divpadsmit gadiem AfD (Alternatīva Vācijai) ir kļuvusi par spēcīgāko opozīcijas partiju un saskaņā ar aptaujām pašlaik bieži vien ir otrajā vai pat pirmajā vietā aiz Savienības (CDU/CSU) vēlētāju atbalstīšanas ziņā, ziņo. Dienvidvācijas laikraksts.

Rūpīgi aplūkojot Vācijas politisko ainavu, redzams, ka AfD izaugsme ir cieši saistīta ar nevienlīdzības un netaisnības sajūtu. Saskaņā ar aptauju veiktajā pētījumā aprakstīto analīzi, ir jāveic sociālās politikas pasākumi, lai atgūtu šo partiju vēlētājus. "Ja vēlaties cīnīties pret AfD, jums ir jāīsteno sociālā politika," steidzami aicina kāds eksperts. 2024. gada sākumā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz 90% AfD vēlētāju uzskata, ka bagātība Vācijā tiek sadalīta netaisnīgi, jo Ekonomiskais pakalpojums ziņots.

Sociālā plaisa

Sociālās atšķirības ne tikai AfD vēlētāji uzskata par negodīgām. Nevienlīdzība ir problēma, kas satrauc arī daudzus citus politiskos atbalstītājus. Īpaši zaļie ir nobažījušies par nevienlīdzīgo bagātību sadali. 2024. gada maija IW personīgā aptauja liecina, ka 47% AfD atbalstītāju ir ļoti noraizējušies par sociālo nevienlīdzību. Viņu uzskati par imigrāciju un ekonomikas attīstību ir ievērojami negatīvi, salīdzinot ar kopējo iedzīvotāju skaitu.

Sociālās netaisnības uztvere ir palielinājusies īpaši korona pandēmijas laikā un pēc tās. Džini koeficients, kas mēra ienākumu nevienlīdzību, no 2020. līdz 2023. gadam saglabājās stabils 0,30 līmenī. Neskatoties uz šo stabilitāti, labklājības nevienlīdzība joprojām ir ārkārtīgi augsta, un saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem tai ir visaugstākais rādītājs starp ES valstīm. Tomēr pētnieki ir atklājuši, ka nav tiešas saiknes starp labklājības nevienlīdzību un radikāli labējo partiju panākumiem vēlēšanās.

Labējais populisms un ekonomiskā nestabilitāte

Saikne starp sociālo nevienlīdzību un labējo radikālo partiju pieaugumu ir labi dokumentēta. Saskaņā ar empīrisku pētījumu, kas balstīts uz 291 parlamenta vēlēšanu datiem 20 rūpnieciski attīstītajās valstīs, radikālo partiju balsu daļa kopš 90. gadiem ir vairāk nekā dubultojusies. Arguments ir tāds, ka pieaugošā nevienlīdzība bieži vien ir jāuzskata par politisku lēmumu rezultātu, nevis sistēmisku problēmu. "Pārdale un iekļaujoša politika varētu samazināt politisko polarizāciju," piekrīt pētnieki Boeckler fonds ziņots.

Satraucošā attīstība, ka cilvēki Vācijā arvien vairāk pārstāv labēji radikālus uzskatus, var apdraudēt ne tikai politisko kultūru, bet arī sociālo kohēziju. Ja vēlētāju bailes neuztvers nopietni, tam var būt ilgtermiņa sekas demokrātijai Vācijā.