Traucējumi pirms reichstāga: Merca politika starp drosmi un paralīzi

Traucējumi pirms reichstāga: Merca politika starp drosmi un paralīzi

Izglītības ceļojumā Berlīnē: Lielbritānija un amerikāņi pēta impēriju. Šī ceļojuma uzmanības centrā ir Reihstāga, kas ir viena no slavenākajām parlamenta ēkām Eiropā, apmeklējums. Bet, kamēr tūrisma atrakcijas spīd, Reihstāgas priekšā ir drūmas ainava. Celtniecības žogi, betona bloki un konteineri rada priekšstatu par traucējumiem, kas atspoguļo pašreizējo politisko situāciju Vācijā. Pēc Berliner Zeitung teiktā, Republikas laukuma pārveidošanas plāni nav piemēroti, lai uzsvērtu Reihstāgas ēkas estētiku.

Katru gadu reihstāgs piesaista apmēram 2,5 miljonus apmeklētāju, ir viena no visvairāk apmeklētajām valdības ēkām pasaulē. Bet politiskās situācijas kritika kļūst skaļāka. Šķiet, ka federālā kanclera Frīdriha Merca (CDU) jaunās valdības reformas, šķiet, ir ambiciozas un improvizētas. Trūkst paziņotā “reformu rudens”, savukārt politiskie dalībnieki paliek paralīzē un mazi un mazi. Trūkst enerģijas un drosmes attiecībā uz lielām izmaiņām, un Merca daudzie paziņojumi parāda nelielu ticamību.

Politiskās ambīcijas un koncepcijas trūkums

Vēl viens punkts, ko uzsver Berliner Zeitung, ir pieaugošais atbalsts opozīcijas partijām, piemēram, AFD un kreiso. Neskatoties uz vīziju un progresa nepieciešamību, politiskā ainava joprojām ir mulsinoša. Eksperti prasa spēcīgu rīcību, bet Merca valdība līdz šim ir maz darījusi, lai panāktu reālu progresu.

Turklāt Vācija saskaras ar lielām problēmām enerģētikas politikā. Lielais enerģijas importa īpatsvars tiek kritizēts kā nepietiekams. Jaunākie apsekojumi liecina, ka vairums vāciešu aizstāv atgriešanos pie kodolenerģijas. Šī attīstība notiek laikā, kad federālā valdība plāno uzspridzināt esošos dzesēšanas torņus Gundremmingenā. Enerģētikas politikas maiņu parāda arī fakts, ka federālā valdība atver jaunas tehnoloģijas, piemēram, mazus modulāros kodolreaktorus (SMR), kuras jāfinansē no ES budžeta, neskatoties uz sākotnējo nevēlēšanos pie kodolenerģijas.

Reformas un redzējumi nākotnei

Frīdrihs Mercs savā pirmajā valdības deklarācijā 14. maijā iepazīstināja ar reformām, kuras, domājams, padarīja Vāciju konkurētspējīgāku. Plānotas birokrātijas ieguves rūpniecība, zemākas enerģijas cenas un ieguldījumi infrastruktūrā. Tomēr ir skaidrs, ka šiem pasākumiem ir vajadzīgas "milzīgas pūles", un tajā pašā laikā ir nepieciešama produktīvāka darba kultūra. Plānotajiem nodokļu atvieglojumiem vajadzētu palīdzēt ekonomikai, savukārt Eiropā tiek meklēta spēcīgāka vadošā loma Vācijā.

Federālā valdība arī vēlas stiprināt deportācijas un uzsvērt, ka Vācija joprojām ir imigrācijas valsts. Ņemot vērā infrastruktūras deficītu, kas, saskaņā ar Federālās transporta ministrijas domām, tiks lēsts 15 miljardu eiro nākamajos četros gados, investīciju pasākumi ir steidzami nepieciešami.

Kamēr ES turpina uzstāt uz klimata mērķiem un uzskata CO2 balvu par centrālo instrumentu, Merca turpmākā politiskā līnija ir uz robežas: Vācija faktiski sasniegs jaunu labklājības un formas laikmetu, vai arī viss paliek nemainīgs? Nākamie pāris mēneši parādīs, vai Mercam un viņa valdībai ir nepieciešamās rokas, lai asarotu ap stūri.

Pilsoņiem un nākamajām paaudzēm var cerēt, ka arī lielie vārdi sekos aktiem - jo šobrīd politiskās ambīcijas drīzāk raksturo traucējumi un nenoteiktība.