Nekārtības Reihstāga priekšā: Merza politika starp izmisumu un paralīzi

Nekārtības Reihstāga priekšā: Merza politika starp izmisumu un paralīzi

Izglītojošā ceļojumā Berlīnē: briti un amerikāņi iepazīst impēriju. Šī ceļojuma uzmanības centrā ir Reihstāga apmeklējums, kas ir viena no slavenākajām parlamenta ēkām Eiropā. Bet, kamēr tūrisma objekti mirdz, Reihstāga priekšā ir pamesta aina. Būvniecības žogi, betona bloki un konteineri rada nekārtības tēlu, kas atspoguļo pašreizējo politisko situāciju Vācijā. Kā norāda Berliner Zeitung, Republikas laukuma pārprojektēšanas plāni nav piemēroti, lai uzsvērtu Reihstāga ēkas estētiku.

Reihstāgs katru gadu piesaista aptuveni 2,5 miljonus apmeklētāju un ir viena no visvairāk apmeklētajām valdības ēkām pasaulē. Taču politiskās situācijas kritika kļūst arvien skaļāka. Jaunās kanclera Frīdriha Merca (CDU) valdības laikā aprakstītās reformas šķiet bezmērķīgas un improvizētas. Pieteiktais “reformu rudens” neīstenojas, kamēr politiskie dalībnieki paliek paralizēti un mazi-mazi. Trūkst enerģijas un drosmes lielām pārmaiņām, un daudzie Merza paziņojumi liecina par mazu ticamību.

Politiskās ambīcijas un koncepcijas trūkums

Vēl viens jautājums, ko izceļ Berliner Zeitung, ir pieaugošais atbalsts opozīcijas partijām, piemēram, AfD un kreisajiem. Neskatoties uz nepieciešamību pēc vīzijas un progresa, politiskā ainava joprojām ir mulsinoša. Eksperti aicina uz stingru rīcību, taču Merza valdība līdz šim ir maz darījusi, lai panāktu reālu progresu.

Vācija saskaras arī ar lieliem izaicinājumiem enerģētikas politikā. Lielais enerģijas importa īpatsvars tiek kritizēts kā nepietiekams. Jaunākās aptaujas liecina, ka lielākā daļa vāciešu atbalsta atgriešanos pie kodolenerģijas. Šī attīstība notiek laikā, kad federālā valdība plāno uzspridzināt esošos dzesēšanas torņus Gundremmingenā. Kursa maiņu enerģētikas politikā atspoguļo arī fakts, ka federālā valdība atver jaunas tehnoloģijas, piemēram, mazos moduļu kodolreaktorus (SMR), ko paredzēts finansēt no ES budžeta, neskatoties uz sākotnēji nevēlēšanos izmantot kodolenerģiju.

Reformas un nākotnes vīzijas

Savā pirmajā valdības paziņojumā 14. maijā Frīdrihs Mercs iepazīstināja ar reformām, kuru mērķis ir padarīt Vāciju konkurētspējīgāku. Plāns paredz samazināt birokrātiju, pazemināt enerģijas cenas un investēt infrastruktūrā. Tomēr skaidrs ir tas, ka šie pasākumi prasa “milzīgus pūliņus”, un tajā pašā laikā ir nepieciešama produktīvāka darba kultūra. Plānotais nodokļu atvieglojums paredzēts, lai dotu stimulu ekonomikai, kamēr Vācija tiecas pēc spēcīgākas vadošās lomas Eiropā.

Arī federālā valdība vēlas palielināt deportāciju skaitu un uzsver, ka Vācija joprojām ir imigrācijas valsts. Ņemot vērā infrastruktūras deficītu, kas saskaņā ar Federālās Satiksmes ministrijas aplēsēm nākamajos četros gados ir 15 miljardi eiro, steidzami nepieciešami investīciju pasākumi.

Kamēr ES turpina uzstāt uz klimata mērķiem un uzskata CO2 cenu noteikšanu par galveno instrumentu, Merza nākotnes politiskā līnija ir apdraudēta: vai Vācija patiešām sasniegs jaunu labklājības un kopīga dizaina laikmetu, vai arī viss paliks pa vecam? Nākamie mēneši rādīs, vai Merzam un viņa valdībai ir nepieciešamās prasmes, lai lietas mainītu.

Pilsoņiem un nākamajām paaudzēm atliek tikai cerēt, ka aiz lielajiem vārdiem būs darbi – jo šobrīd politiskās ambīcijas raksturo nekārtība un nenoteiktība.