Cenzūras karš: kā politiskā polarizācija apdraud bērnu literatūru

Cenzūras karš: kā politiskā polarizācija apdraud bērnu literatūru

Pēdējā laikā ASV ir vērojama satraucoša tendence: politiskā polarizācija ietekmē bērnu aizsardzību no neatbilstoša satura literatūrā un filmās. Kornela universitātes pētnieki ziņo, ka uz bērniem vērsta politiskā satura cenzūra ir strauji pieaugusi. Lai gan iepriekš galvenā uzmanība tika pievērsta vardarbīga un seksuāla satura novēršanai, cenzoru prioritātes ir mainījušās.

Īpaši satraucoši ir tas, ka gan kreiso, gan labējo atbalstītāji nepatīkamo politisko saturu uztver kā draudus. Sociologs Maikls Meisijs situāciju salīdzina ar “ieroci kultūras karā”. Amerikas bibliotēku asociācija 2022. gadā dokumentēja gandrīz 1300 cenzūras pieprasījumu — tas ir lielākais skaits pēdējo divu desmitgažu laikā. Provizoriskie dati par 2023. gadu liecina, ka tendence turpinās pieaugt.

Cenzūra un tās sekas

Pēdējos gados cenzūra bērnu literatūras jomā ir būtiski mainījusies. Kreisie kritiķi progresīvās grāmatas nomelno kā rasistiskas, seksistiskas vai homofobas, savukārt labējie kritiķi uzbrūk literāriem darbiem, kas veicina daudzveidību vai pārkāpj heteronormativitāti. Abas puses ir pārsteidzoši vienotas, atbalstot bērnu grāmatu cenzūru, kas neatbilst viņu vērtībām.

Cenzūras problēmu vēl vairāk veicina sociālo mediju pieaugums. Šīs platformas tagad ir kļuvušas par radikalizācijas procesu katalizatoru. Pēc ekspertu domām, digitālajiem saziņas kanāliem ir izšķiroša nozīme ekstrēmistiska satura izplatīšanā un radikalizācijas veicināšanā, īpaši jauniešu vidū. Bieži tiek novērota cieša saikne starp tiešsaistes un bezsaistes notikumiem, tāpēc skaidra atdalīšana ir gandrīz neiespējama.

Radikalizācija digitālajā laikmetā

Internets ir izrādījies labvēlīgs augsne ekstrēmistu ideoloģiju izplatīšanai. Ekstrēmistu aktieri gudri izmanto digitālās platformas, lai izplatītu savu vēstījumu un iegūtu jaunus sekotājus. Videoklipi, dziesmas un sociālo mediju saturs ir populāri formāti ideoloģiskā satura pārraidīšanai. Grūtības rada tas, ka jaunieši bieži nevar atšķirt izklaidi no ekstrēmistu propagandas.

Varētu teikt: Internets ne tikai vienkāršo informācijas izplatīšanu, bet arī paātrina radikalizācijas procesus, ļaujot lietotājiem patērēt saturu bez jebkādām filtru sistēmām. Lielam skaitam jaunu lietotāju jau ir bijusi pieredze ar naida komentāriem. Tas ne tikai negatīvi ietekmē sociālo kohēziju, bet arī izraisa polarizāciju sabiedrībā.

Turklāt lielām platformām, piemēram, Facebook, YouTube un TikTok, ir jāregulē savs saturs, lai ierobežotu ekstrēmistu saziņu. Tomēr mērenībā pastāv atšķirības, un daudzas mazākas, alternatīvas platformas ļauj netraucēti izplatīties ekstrēmistu saturam. Šī dinamika parāda, cik svarīgi ir aktīvi un atbildīgi darboties digitālajā telpā, lai pasargātu jauniešus no bīstamām ideoloģijām.

Tiešsaistes naida runas regulēšanas problēmas ir nozīmīgas. Lai to novērstu, ir ieviesti tādi noteikumi kā Network Enforcement Act (NetzDG) ​​Vācijā un ES mēroga noteikumi, piemēram, Digitālo pakalpojumu likums (DSA). Tomēr daudzi kritiķi baidās, ka šādi noteikumi varētu apdraudēt tiesības uz vārda brīvību. Līdzsvars starp aizsardzību un brīvību ir jāatrod kā smalka līnija.

Pasaulē, kurā digitālā komunikācija un politiskais ekstrēmisms bieži ir savstarpēji saistītas, paliek jautājums: kā mēs varam vislabāk aizsargāt bērnus un jauniešus, vienlaikus ievērojot viņu vārda brīvību? Atbildes uz to ir dažādas un prasa dialogu starp sabiedrību, izglītības iestādēm un digitālajām platformām.