Cenzūras karš: kā bērnu literatūra apdraud politisko polarizāciju

Cenzūras karš: kā bērnu literatūra apdraud politisko polarizāciju

Nesen ir kļuvusi redzama satraucoša tendence Amerikas Savienotajās Valstīs: politiskā polarizācija ietekmē bērnu aizsardzību no neatbilstoša satura literatūrā un filmās. Kornela universitātes pētnieki ziņo, ka politiskā satura cenzūra ir ievērojami palielinājusies. Kaut arī galvenā uzmanība tika pievērsta vardarbīga un seksuāla satura novēršanai, cenzūras iestāžu prioritātes ir mainījušās.

Īpaši apšaubāmi ir tas, ka gan kreisās, gan labās puses politiskā satura atbalstītāji uztver kā draudu. Sociologs Maikls Macijs salīdzina situāciju ar "ieroci kultūras cīņā". Amerikas bibliotēku asociācija 2022. gadā dokumentēja gandrīz 1300 cenzūras pieprasījumus - lielākais skaits vairāk nekā divās desmitgadēs. Sākotnējie dati par 2023. gadu norāda, ka tendence turpina pieaugt.

Cenzūra un to sekas

Pēdējos gados cenzūra bērnu literatūras jomā ir ievērojami mainījusies. Kreisā kritiķi atklāj progresīvas grāmatas kā rasistiskas, seksistiskas vai homofobiskas, savukārt labās puses literārie darbi uzbrūk, veicina daudzveidību vai pārkāpj heteronormativitāti. Abas puses ir pārsteidzoši vienojušās par viņu atbalstu bērnu grāmatu cenzūrai, kas neatbilst viņu vērtībām.

Cenzūras jautājumu vēl vairāk veicina sociālo mediju pieaugums. Šīs platformas tagad ir kļuvušas par radikalizācijas procesu katalizatoru. Pēc ekspertu domām, digitālo komunikāciju kanāli ir izšķiroši, lai izplatītu ekstrēmistu saturu un veicinātu radikalizāciju, īpaši jauniešu vidū. Bieži tiek novērots ciešs savienojums starp tiešsaistes un bezsaistes notikumiem, tāpēc diez vai ir iespējama skaidra atdalīšana.

Radikalizācija digitālajā laikmetā

Internets ir pierādījis, ka ir pavairošanas vieta ekstrēmistu ideoloģiju izplatīšanai. Ekstrēmistu aktieri gudri izmanto digitālās platformas, lai izplatītu savus ziņojumus un uzvarētu jaunos atbalstītājus. Video, dziesmas un sociālo mediju saturs ir populāri formāti, lai nodotu ideoloģisku saturu. Grūtības ir tādas, ka jaunieši bieži nevar atšķirt izklaides un ekstrēmistu propagandu.

Tas varētu teikt, ka internets ne tikai vienkāršo informācijas izplatību, bet arī paātrina radikalizācijas procesus, ļaujot lietotājiem patērēt saturu, nelietojot nekādas filtru sistēmas. Lielam skaitam jaunu lietotāju jau ir bijusi pieredze ar naida komentāriem. Tas ne tikai negatīvi ietekmē sociālo kohēziju, bet arī noved pie polarizācijas sabiedrībā.

Turklāt lielām platformām, piemēram, Facebook, YouTube un Tiktok, ir jāgatavo to saturs, lai ierobežotu ekstrēmistu komunikāciju. Neskatoties uz to, pastāv atšķirības mērenībā, un daudzas mazākas, alternatīvas platformas ļauj netraucētai ekstrēmistu satura izplatībai. Šī dinamika parāda, cik svarīga aktīva un atbildīga rīcība ir digitālā telpā, lai pasargātu jauniešus no bīstamām ideoloģijām.

Izaicinājumi tiešsaistes naida runas regulēšanā ir ievērojamas. Tika ieviesti tādi noteikumi kā tīkla izpildes likums (NetZDG) Vācijā un ES mēroga noteikumi, piemēram, Digitālo pakalpojumu likums (DSA), lai to neitralizētu. Tomēr daudzi kritiķi baidās, ka šādi noteikumi varētu mazināt tiesības uz vārda brīvību. Līdzsvars starp aizsardzību un brīvību jāatrod kā šaura līnija.

Pasaulē, kurā bieži tiek savstarpēji savstarpēji saistīti digitālā komunikācija un politiskais ekstrēmisms, paliek jautājums: kā mēs varam pēc iespējas labāk aizsargāt bērnus un jauniešus un tajā pašā laikā cienīt viņu brīvību izteikt izteicienu? Atbildes uz to ir dažādas un prasa dialogu starp sabiedrību, izglītības iestādēm un digitālajām platformām.