Savdabīga naidīgums: satraucoša regresija Vācijas sabiedrībā!

Savdabīga naidīgums: satraucoša regresija Vācijas sabiedrībā!

Atkal sociāli pieņemams? Antiqueer noskaņojums Vācijā pieaug un rada bažas. Interešu grupas valdes loceklis Andrē Lēmans runā par Deutschlandfunk un ilustrē satraucošo attīstību: Vācijā atkal tiek pieņemts antiqueer noskaņojums un tas jau ir sasniedzis sabiedrības vidi. Tas noved pie polarizācijas, kam var būt nopietnas sekas. Lēmans brīdina, ka mainīts diskurss var izraisīt arī vardarbības aktus, un aicina politiķus vairāk atbalstīt LGBTQ+ kopienu. Lēmumu pieņēmēju klusēšana diskriminācijas gadījumos neliecina par neitralitāti, bet ir apzināts vienas puses lēmums, sacīja Lēmans savā steidzamajā aicinājumā.

Situācija nebūt nav jauna, taču vardarbības vilnim pret queer un transpersonām dažādu sociālo notikumu rezultātā tiek dots jauns impulss. Dzimumu pētniece Gundula Ludviga uzsver, ka Federālā kriminālpolicijas birojs ziņo par ievērojamu noziegumu skaita pieaugumu pret LGBTQIA+ personām. 1969. gada Stonewall Inn protesti, ko izraisīja drosme, ko īpaši izrādīja transpersonas un krāsainas transpersonas, šodien šķiet steidzamākas nekā jebkad agrāk. Var brīnīties, cik ilgi mēs varam stāvēt malā, kamēr autoritārā un neofašistiskā politika visā pasaulē pieaug un savā darba kārtībā izmanto antiqueer uzskatus.

Bailes kā ierocis

Pieaugošā labējo mobilizācija pret praida parādēm ir vēl viena satraucoša zīme. Labējās un autoritārās kustības veido “mēs” pret “viņiem”, tādējādi queer un transpersonas tiek atstumtas un uztvertas kā drauds. Baiļu izraisīšana tiek īpaši izmantota, lai novērstu uzmanību no citām sociālajām problēmām. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka transsievietēm īpaši draud vardarbība. Šo retoriku ne tikai propagandē labējo ekstrēmistu aprindas, bet tā arī atrod rezonansi sabiedrības vidū, kas padara nepieciešamo skaidrojumu vēl jo neatliekamāku.

Savdabīgs naidīgums ir mūsu sabiedrībā dziļi iesakņojusies problēma. Aptuveni 36% LGBTQ+ cilvēku Vācijā pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojuši diskrimināciju vai uzmākšanos. Skaitļi ir īpaši biedējoši: 40% jauniešu LGBTQ+ cilvēku domā par pašnāvību, savukārt 30% LGBTQ+ cilvēku saskaras ar diskrimināciju darba vietā. Nereģistrēto gadījumu skaits varētu būt vēl lielāks, jo no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada septembrim visā pasaulē tika noslepkavoti 375 transpersonas un dažādu dzimumu cilvēki. Realitāte joprojām ir drūma.

Atbalsts un pārmaiņas

Taču ir arī spilgti punkti: daudzas organizācijas ir apņēmušās ievērot dīvainu cilvēku tiesības. Pašpalīdzības grupas, konsultāciju centri un ārkārtas palīdzības tālruņi piedāvā atbalstu cietušajiem. Tādas iniciatīvas kā LSVD sniedz informāciju par juridiskiem jautājumiem un palīdz diskriminācijas gadījumos. Izglītībai un izpratnei ir izšķiroša nozīme aizspriedumu mazināšanā un izpratnes veicināšanā. Lai panāktu ilgtermiņa pārmaiņas sociālajā uztverē, ir nepieciešama politiska apņemšanās ievērot LGBTQ+ cilvēku tiesības.

Noslēgumā var teikt, ka savdabīga naidīguma novēršana ir būtiska, lai izveidotu cieņpilnu un vienlīdzīgu sabiedrību. Politikas balsij ir skaidri jāpozicionē un vēl vairāk jāpaplašina atbalsta piedāvājumi skartajiem. Jo katrs klusums ir klusa pieņemšana dažādības un cilvēcības apspiešanai – un tas nevar būt ceļš uz priekšu.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, apmeklējiet rakstus no Deutschlandfunk, FR un PridePlanet.