Lielāka minimālā alga: apdraudēta dārga augļu un dārzeņu audzēšana!

Lielāka minimālā alga: apdraudēta dārga augļu un dārzeņu audzēšana!

Likumā noteiktās minimālās algas paaugstināšana Vācijā izraisa daudz diskusiju lauksaimniecībā. No 2026. gada janvāra minimālā alga pieaugs no 12,82 eiro līdz 13,90 eiro stundā, savukārt nākamajā gadā tā pieaugs līdz 14,60 eiro, jo ikdienas ziņas ziņots. Tas arī nozīmē, ka ārvalstu sezonas strādnieki, kas ir atbildīgi par augļu un dārzeņu novākšanu, gūs labumu no šīm augstākajām algām. Šī attīstība ir radījusi bažas lauksaimnieku vidū, kuri baidās, ka algu pieaugums var padarīt vietējo produkciju dārgāku un mazāk pievilcīgu audzēšanai.

Īpaši Vācijas dienvidrietumos, kur plaukst augļu un dārzeņu audzēšana, daudzi uzņēmumi baidās, ka varētu pāriet uz lētākām precēm no ārvalstīm, ja cenu jauninājumi tiks nodoti klientiem. Kopš minimālās algas ieviešanas 2015. gadā nācies slēgt trešdaļai sparģeļu saimniecību un ceturtajai daļai zemeņu audzētāju. Tomēr lauksaimniecības ekonomiste Hildegarde Garminga uzskata, ka ne visa augļu un dārzeņu ražošana samazināsies. Drīzāk būs izmaiņas darbības struktūrās.

Struktūras pārejas stadijā

Lauksaimnieki domā par pāreju uz kultūraugiem, kas ir mazāk darbietilpīgi, lai padarītu savu ražošanu efektīvāku un rentablāku. Benjamins Luigs no Būvniecības-lauksaimniecības-vides industriālās savienības saskata iespējas augstu algu noteikšanā, ja ražošana ir labi organizēta. Līdzīgas pozitīvas norises bija arī Nīderlandē, kur zemeņu raža pieauga trīs reizes, neskatoties uz augstāku minimālo algu.

Vēl viens aspekts ir aizsargājamās audzēšanas palielināšana, piemēram, siltumnīcās vai polituneļos, kas varētu palielināt ražu. Šajā kontekstā Simons Šūmahers no Dienvidvācijas sparģeļu un zemeņu audzētāju asociācijas sagaida, ka nākamajā gadā sparģeļu novākšanai pirmo reizi tiks izmantoti roboti, kas varētu vēl vairāk optimizēt procesu.

Prasības un izaicinājumi

Tomēr izaicinājumi nepaliek neatbildēti. Zemkopības ministrs Rainers veic kritisku sezonas darbinieku atbrīvojumu pārskatīšanu. Zemnieku biedrība, piemēram, pieprasa, lai sezonas strādnieki saņemtu tikai 80% no minimālās algas, taču to noraida gan SPD, gan arodbiedrības. Tie uzsver, ka sezonas darbinieki nedrīkst būt “otrās šķiras darbinieki”.

Zemnieks Jorgs Umbergs, kurš šobrīd nodarbina 120 sezonas strādniekus, ziņo par darba slodzi līdz pat desmit stundām dienā un liek saprast, ka 40-60% no darbības izmaksām jau tagad rada algas. Aplūkojam algu ainavu citās Eiropas valstīs: Francijā minimālā alga ir 11,88 eiro, Spānijā tā ir 8,37 eiro un Polijā tikai 7,08 eiro. Ņemot vērā šīs atšķirības, ir skaidrs, ka konkurences spiediens uz Vācijas lauksaimniekiem turpina pieaugt.

Umbergs jau ir veicis pasākumus, lai reaģētu uz augstākajām algām: viņš samazināja zemeņu audzēšanas platību no 40 uz 20 hektāriem un arvien vairāk paļaujas uz tiešo mārketingu, kur klienti var paši salasīt. Neskatoties uz gaidāmajiem algu paaugstinājumiem, viņš plāno pieņemt darbā mazāk darbinieku, kas rada būtiskus izaicinājumus visai nozarei.