26 valstis nodrošina Ukrainu: pēc kara ir redzami miera uzturētāji!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 5. septembrī 26 valstis paziņoja par karaspēka izvietošanu miera nodrošināšanai Ukrainā.

Am 5. September 2025 kündigten 26 Länder eine Truppenstationierung zur Sicherung des Friedens in der Ukraine an.
2025. gada 5. septembrī 26 valstis paziņoja par karaspēka izvietošanu miera nodrošināšanai Ukrainā.

26 valstis nodrošina Ukrainu: pēc kara ir redzami miera uzturētāji!

Saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā Ukrainā ir jauni notikumi: Parīzē nesen tikās 35 valstu un valdību vadītāji no tā sauktās “Gribīgo koalīcijas”, tostarp Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis. Šīs tikšanās mērķis bija pārrunāt plānus miera nodrošināšanai Ukrainā. Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka 26 valstis ir gatavas nosūtīt karaspēku, lai atbalstītu pamieru vai pat mieru Ukrainā. Konkrētas detaļas par karaspēka klātbūtni vēl nav galīgi noskaidrotas, taču mērķis ir nostiprināt Ukrainu pēc kara un radīt stabilu vidi. Valstis ir apņēmušās vai nu izvietot karaspēku tieši Ukrainā, vai arī uzturēt klātbūtni jūrā un gaisā. Tomēr šo spēku izvietošanai nevajadzētu notikt frontes līnijā aktīva konflikta laikā, bet gan kā daļai no pamiera, lai cīnītos pret jaunu agresiju. Tagesspiegel ziņo arī par drošības un juridisko garantiju ieviešanu.

Samitā nebija vasaras bloķēšanas sajūtas, taču joprojām bija daudz diskusiju. Ukrainas Rietumu atbalstītāji piekrīt, ka drošībai reģionā ir izšķiroša nozīme. Apspriešanās laikā kļuva skaidrs, ka Krievijai paredzēts nosūtīt stratēģisku signālu. Bruņotie spēki šeit nav paredzēti, lai izcīnītu jaunu karu, bet gan drīzāk, lai nodrošinātu mierīgu Ukrainas nākotni. Tomēr joprojām ir dažas neskaidrības: militārais eksperts Markuss Reisners paudis bažas par ANO mandātu topošajiem miera uzturētājiem, kā arī apspriesti jautājumi par karavīru drošību. [ZDF]. Kanclers Frīdrihs Mercs uzsvēris, ka pirmā prioritāte ir Ukrainas bruņoto spēku finansēšana, apbruņošana un apmācība.

Progress un izaicinājumi

Sarunās par drošības garantijām Ukrainai kļuva skaidrs, ka Vācija apsver izvietošanu, taču ne bez tālākām diskusijām. Ārlietu ministrs Johans Veidefuls ir skeptisks par to, vai vācu karavīru nosūtīšanai būtu jēga. Pēc viņa teiktā, šāda soļa detaļas un sekas ir rūpīgi jāapspriež. Tajā pašā laikā SPD ārzemju politiķis Adis Ahmetovičs sacīja, ka ir nepieciešama uzticama apsardze, īpaši no ASV. Tāpat būtu jāapsver, cik lielā mērā miera nodrošināšanai būtu nepieciešams sauszemes karaspēks, kā to pieprasīja CDU politiķis Roderihs Kīzveters. Tagesschau ziņo, ka arī Ukrainas vēstnieks Oleksis Makeijevs uzsver, ka militārā klātbūtne ir būtiska drošības garantiju īstenošanai.

Situācija joprojām ir aizraujoša un vienlaikus daudzsološa. Ja Vladimira Putina un Zelenska samits novestu pie vienošanās, kā ierosināja Merzs, paisums varētu pagriezties ātrāk, nekā jūs domājat. Starptautiskā sabiedrība ar lielu interesi un cerībām uz konflikta miermīlīgu atrisinājumu vēro jaunos notikumus Ukrainā.