Bailes ikdienā: Kur mūsu pilsētā bērni jūtas nedroši!

Bailes ikdienā: Kur mūsu pilsētā bērni jūtas nedroši!

Pēdējās nedēļās Ķelnē ir uzņēmušas apgriezienus diskusijas par pilsētas ainavu, īpaši par vietām, kas rada diskomforta un nedrošības sajūtu daudziem cilvēkiem, īpaši bērniem un jauniešiem. Galvenā uzmanība tiek pievērsta tādām vietām kā tumši parki, slikti apgaismotas pazemes pārejas un laukumi, kurus bieži apmeklē agresīvas grupas. Baiļu telpu, t.i., pilsētu, kas izraisa nenoteiktību, uztvere ir ļoti atšķirīga, īpaši gados jaunāku cilvēku vidū. Šie aspekti ir izgaismoti TV Vidējā Reina.

Bērnu emocionālajai drošībai ir izšķiroša nozīme, uzsver Bērnu aizsardzības biedrības valsts priekšsēdētājs Klauss Pīters Lohests. Bērni izjūt bailes vietās, kur viņiem šķiet, ka viņus vēro vai apdraud – un ne tikai tur, kur pastāv objektīvas briesmas. Pamesti rotaļu laukumi vai mulsinošas vietas var ātri kļūt par baiļu vietām, ja bērniem tur ir bijusi negatīva pieredze, vai nu ar iebiedēšanu vai draudiem. Šī pieredze var būtiski ietekmēt telpas uztveri.

Daudzas baiļu telpas

Baiļu telpas neaprobežojas tikai ar noteiktām vietām. Tie rodas dažādos sociālajos un strukturālos kontekstos. Tādiem faktoriem kā apgaismojums un redzamība ir svarīga loma, plānojot sabiedriskās telpas. Aptauja liecina, ka 42% sieviešu un 29% vīriešu atzīst, ka sabiedriskās vietās jūtas nedroši. Šai nenoteiktībai var būt tālejošas sekas: tā bieži noved pie izvairīšanās, piemēram, izvairīšanās no noteiktiem maršrutiem vai sabiedriskā transporta izmantošana. Tas ierobežo skarto personu mobilitāti un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, kas ir skaļš Pilsētas psiholoģija ir satraucošs.

Svarīgs aspekts, kas bērniem un jauniešiem būtu jāiekļauj pilsētplānošanā, ir viņu iekšējās sajūtas: viņiem jāiemācās meklēt palīdzību, ja jūtas slikti. Vecāki, skolotāji un speciālisti tiek aicināti uz atklātām sarunām un uzklausīt bērnus, lai viņu bailes tiktu uztvertas nopietni. Ikdienas skolas dzīves prasības, piemēram, iebiedēšana vai spiediens uz priekšu, var arī novest pie tā, ka skolas kļūst par vietu, kur valda bailes. Tāpēc ir svarīgi radīt viesmīlīgu atmosfēru, lai nodrošinātu bērniem drošu mācību vidi.

Pasākumi drošības un labklājības uzlabošanai

Pilsētu dizains var dot izšķirošu ieguldījumu drošības sajūtas uzlabošanā. Efektīvi pasākumi ietver labu apgaismojumu un skaidru redzamību, plānojot jaunas vai atjaunotas telpas. Tādi jēdzieni kā “15 minūšu pilsēta”, kas veicina īsus attālumus ikdienas darījumos, sastāv no dzīves, darba un atpūtas laika sajaukšanas. Tas paaugstina dzīves kvalitāti, un arī rosīgās publiskās telpas rada drošības sajūtu Pilsētas psiholoģija paskaidroja.

Rezumējot, problēmas, kas saistītas ar baiļu telpām, ir sarežģītas un prasa kolektīvu rīcību. Bērniem draudzīga pilsētplānošana, kurā nopietni tiek ņemtas vērā to cilvēku vajadzības, kuri veidos nākotni, ir acīmredzama. Neskatoties uz dažādajām pieejām, dialogs ar skartajām personām un viņu baiļu nopietna uztvere joprojām ir neatņemama risinājumu meklēšanas sastāvdaļa.