Arhitektūra pārejas posmā: Neištates iekšpilsētām ir vajadzīgas jaunas idejas!

Arhitektūra pārejas posmā: Neištates iekšpilsētām ir vajadzīgas jaunas idejas!

Rosīgajā Ķelnes pilsētā pilsētvides attīstības tēma kļūst arvien sprādzienbīstamāka. Pārmaiņas īpaši pilsētu centros ir palielinājušas sabiedrības informētību. Kā liecina saruna ar arhitektūras kritiķi Ulriku Mansfeldi, kļūst skaidrs, cik svarīga ir pārdomāta plānošana, lai radītu dzīvīgas un drošas pilsētas. Reinas Pfalca ziņo, ka Mansfelds ir kritiski noraizējies par pašreizējiem notikumiem Neištatē, kur mūsdienu būvniecības projektos bieži tiek ignorētas iedzīvotāju vajadzības.

Daži pēdējie gadi ir parādījuši, ka iepirkšanās ielas un universālveikali arvien vairāk zaudē nozīmi kā klasisks piegādes veids. Jo īpaši Korona bloķēšanas dēļ daudzi veikali ir likuši slēgt, kā rezultātā daudzas pilsētas pilsētas ir ievērojami pamestas. Zināšanas par planētu uzsver, ka arhitekti un pilsētplānotāji paļaujas uz jaunām jauktām koncepcijām, lai mainītu šo attīstību. Kā piemēru var minēt Breuninger universālveikalu Štutgartē, kurā ir saglabāta vecā fasāde, bet tajā pašā laikā ir integrēti mūsdienīgi elementi un tiek radīta vieta, kas ietver ne tikai mazumtirdzniecību, bet arī restorānus un birojus.

Resursus taupoši risinājumi nojaukšanas vietā

Tendence nepārprotami ir vērsta uz resursu taupošiem risinājumiem, nevis vienkārši esošo struktūru nojaukšanu. Mansfelds atbalsta veco universālveikalu, piemēram, Karštates Berlīnes, saglabāšanu, kas ir jāaizpilda ar koku, kā daļu no pilsētas identitātes. Šāda veida pilsētvides attīstībā tiek ņemta vērā ne tikai ēku saglabāšana, bet arī drošu un viesmīlīgu sabiedrisko telpu izveide, kas ir īpaši aktuāla sievietēm un meitenēm. Zināšanas par planētu norāda, ka slikti apgaismotas ietves un nedrošas vietas ir liela problēma daudziem cilvēkiem.

Turklāt ir svarīgi, lai pilsētplānošanā būtu iekļautas visu iedzīvotāju balsis. Kā uzsver Mansfelds, drošas publiskās telpas var izveidot ar iedzīvotāju līdzdalību. Šeit parādās Evas Kailas no Vīnes piemērs, kura parāda, ka publiskās telpas var padarīt drošākas un pievilcīgākas, izmantojot līdzdalības pieeju.

Holistiska pieeja pilsētu nākotnei

Paplašinoties pilsēttelpai, arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība pēc holistiskas, ilgtspējīgas pieejas. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra norāda, ka līdz 2050. gadam līdz 70 % pasaules iedzīvotāju varētu dzīvot pilsētās. Lai sasniegtu šo tendenci, ir jāizstrādā un jāpadara pieejamas jaunas mobilitātes koncepcijas. Pilsētas iedzīvotāji mūsdienās sagaida vairāk nekā tikai vieglu piekļuvi mājoklim; Viņiem ir vajadzīga arī laba piekļuve ienākumus ģenerējošām, izglītības un veselību veicinošām struktūrām.

Galvenā nozīme ir arī publiskās telpas pārplānošanai: no klimatneitrālu ēku ieviešanas līdz zaļākiem elementiem pilsētvides dizainā – viss veicina dzīves kvalitāti pilsētu centros. Mansfelds aicina pilsētas veidot kā “sūkļus”, kas spēj aizturēt lietus ūdeni un tādējādi uzlabot mikroklimatu. Tādas metodes kā aiztures jumti ir novatoriskas pieejas šīs vīzijas īstenošanai.

Mūsu pilsētu pārveidi nosaka ne tikai tagadnes mājokļu vajadzības, bet arī jāņem vērā nākamo paaudžu izaicinājumi. Ir pienācis laiks rīkoties ar labu roku un tālredzīgāku, lai radītu dzīvošanai piemērotas pilsētas, kas der visiem cilvēkiem — mērķis, kas mums būtu kopīgi jārisina.