Reinzemei-Pfalcai draud elektrisko automobiļu mērķis — kurš ir vainīgs?

Reinzemei-Pfalcai draud elektrisko automobiļu mērķis — kurš ir vainīgs?

Vakar Reinzemē-Pfalcā tika sperts jauns solis ceļā uz klimata aizsardzību. Štata valdība ir pieņēmusi klimata aizsardzības likumu, kas nosaka ceļu uz klimata neitralitāti līdz 2040. gadam, bet nepārprotami nepiemin transporta pāreju. Kā SWR ziņojumi, valsts riskē būtiski nesasniegt savu mērķi līdz 2030. gadam izveidot vismaz 375 000 elektrisko transportlīdzekļu, ja turpināsies pašreizējās tendences. Prognozes liecina, ka faktiski varētu sasniegt mazāk nekā pusi no šī mērķa.

Neatkarīgās pilsētas Landau, Neustadt an der Weinstraße un Kaiserslautern šobrīd ir e-auto akciju saraksta priekšgalā, savukārt Birkenfeldes un Kuzeles rajoni un neatkarīgā pilsēta Frankenthal atrodas skalas apakšējā galā. Profesors Henriks te Heesens skaidro, ka atšķirības galvenokārt ir saistītas ar labāku uzlādes infrastruktūru pilsētu teritorijās. Turpretī tādās pilsētās kā Vormsa un Frankentāla arī ir salīdzinoši zems elektrisko automobiļu īpatsvars.

Šķēršļi e-mobilitātē

Kā liecina datu analīze, Reinzemes-Pfalcas transporta nozare ir guvusi nelielu progresu, neskatoties uz vairākkārtējiem štata valdības mēģinājumiem uzlabot transportu, izmantojot dažādus klimata aizsardzības likumus. Runājot par pilnībā elektrisko automobiļu popularizēšanu, problēmas ir ne tikai ar infrastruktūru, bet arī ar finansiālajiem stimuliem. Karstena Zilmaņa pakļautībā esošā Satiksmes ministrija uzsver, ka transporta pāreja ir valsts uzdevums, ko nevar pietiekami īstenot bez federālā atbalsta.

Pašlaik no valsts puses nav finansiālu stimulu pārejai uz elektromobiļiem. Vides piemaksas beigas ir izrādījušies bremzes, un pēdējos gados jaunu reģistrāciju skaits ir palielinājies tikai lēni. Neskatoties uz pietiekamu uzlādes staciju piedāvājumu, daudzi cīnās ar augstām izmaksām un skaidrības trūkumu.

Valsts valdības plāni

Klimata mērķu sasniegšanai Satiksmes ministrija plāno divus būtiskus soļus: uzlādes infrastruktūras paplašināšanu un elektromobiļu iegādes veicināšanu. Tomēr joprojām ir apšaubāms, vai šie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu paredzēto progresu. Profesors Martins Dopelbauers iesaka ātrāk paplašināt uzlādes infrastruktūru un īstenot efektīvus atbalsta pasākumus elektromobiļiem. Turklāt bijušais federālais transporta ministrs Volkers Visings brīdināja par iespējamo negatīvo ietekmi, ko varētu radīt ES soda tarifi elektromobiļiem no Ķīnas, jo tas var būtiski apgrūtināt konkurenci.

Vienlaikus štata valdība sev izvirzījusi arī ambiciozus mērķus. Jaunais Klimata aizsardzības likums nosaka saistošus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ceļus. Mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt Reinzemi-Pfalcu ar 100 procentiem atjaunojamās enerģijas. Tiek plānota arī visaptveroša klimata mežu ofensīva, kas piecu gadu laikā ieguldīs 50 miljonus eiro bojāto mežu atjaunošanā. Uzsvars tiek likts uz skaidru pienākumu sadali, lai veicinātu īstenošanu.

Kritiskās izejvielas un vides aizsardzība

Vēl viens aspekts, ko nevar ignorēt, runājot par e-mobilitāti, ir kritiskās izejvielas, kas ir nepieciešamas akumulatoru ražošanai. Atkarība no šo izejvielu importa ir liela un ietver riskus gan ekonomikas vājo vietu, gan bieži problemātisko ieguves un pārstrādes apstākļu dēļ, jo īpaši tādās valstīs kā Kongo DR attiecībā uz kobaltu. Tomēr nākotnē alternatīviem materiāliem un otrreizējai pārstrādei varētu būt nozīme atkarības mazināšanā. Kā Enerģētikas aģentūra RLP skaidro, mūsdienās pieaugošā pieprasījuma apmierināšanai ir nepieciešamas vairākas izejvielas, savukārt Zaļie Reinzemē-Pfalcā uzsvērt, ka jaunajā pieejā klimata neitralitātei arī šie faktori būtu jāvērtē kritiski.

Kas notiks tālāk, tas ir redzams. Valsts valdība ar jauno Klimata aizsardzības likumu vismaz ir noteikusi sev ceļu un ar monitoringu regulāri notiks progresa apskati, lai varētu elastīgi reaģēt uz norisēm.