Federālā valdība bloķē ES budžeta priekšlikumu: ko tagad darīt Vācijai?

Federālā valdība bloķē ES budžeta priekšlikumu: ko tagad darīt Vācijai?

Eiropas Savienības nākotne šobrīd karājās uz plaukstas, jo federālā valdība asi noraidījusi Eiropas Komisijas jauno budžeta piedāvājumu. Valdības pārstāvis Stefans Korneliuss skaidro, ka ES saskaras ar lieliem izaicinājumiem un notiek daudz vairāk nekā tikai žonglēšana ar skaitļiem. Jautājumi, kas jāapgūst, ir daudz: no konkurētspējas līdz aizsardzības spējām un beidzot ar ES spēju darboties globāli. Lai gan nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir paredzēta, lai sniegtu atbildi uz šiem sarežģītajiem jautājumiem, federālā valdība ir skeptiska pret Ursulas fon der Leienas iesniegto plānu.

"Visaptverošu ES budžeta palielinājumu nevar panākt," sacīja Korneliuss. Ņemot vērā saspringto budžeta situāciju dalībvalstīs, papildu finansiālais slogs nav pieņemams. Īpaši strīdīgi ir Komisijas piedāvātie jaunie ES nodokļi, ar kuriem primāri paredzēts skart uzņēmumus, kuru apgrozījums pārsniedz 100 miljonus eiro. Taču, neskatoties uz šo kritisko nostāju, federālā valdība atbalsta Komisijas fundamentālo reformu kursu, jo tiek uzskatīts par nepieciešamu budžeta pielāgošanu uz nākotni vērstiem jautājumiem, lai stiprinātu ES ilgtermiņā.

Jaunais budžets detalizēti

Plānotais budžeta ietvars no 2028. līdz 2034.gadam paredz tērēt 2 triljonus eiro, kas ir pieaugums par 800 miljardiem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. Saskaņā ar informāciju no Süddeutsche.de Budžeta daļa ir jāpalielina līdz 1,2% no nacionālā kopienākuma (NKI) Eiropā. Šī budžeta paplašināšana tiks izmantota, lai risinātu ģeopolitiskos izaicinājumus, piemēram, konfliktus ar Krieviju un Ķīnu un ASV neprognozējamību.

Liela daļa budžeta jau ir uzņemta, kas nozīmē, ka 90% budžeta ir piesaistīti esošajām programmām. Lielākās budžeta pozīcijas ir saistītas ar lauksaimniecību un reģionālo finansējumu, kas kopā veido gandrīz 70% no budžeta. Priekšlikumu apvienot šos podus, lai nodrošinātu lielāku elastību, ir pretestība, jo īpaši no Vācijas lauksaimniecības ministra Aloisa Rainera puses. Viņš uzsver kopējās lauksaimniecības politikas nozīmi pārtikas apgādē un brīdina par nelabvēlīgiem faktoriem lauksaimniecībai.

Finansēšanas jautājumi un pretestība no Vācijas

Izšķirošais jautājums joprojām ir, kā būtu jāfinansē jaunais budžets. ES plāno atmaksāt 800 miljardus eiro no Koronas rekonstrukcijas fonda. No 2028. gada ikgadējais slogs būs no 20 līdz 30 miljardiem eiro. Tāpat notiks diskusija par jauniem ieņēmumu avotiem ES līmenī, lai adekvāti finansētu problēmas. Tagesschau.de ziņo, ka papildus lielākai dalības maksai tiek apspriesta arī nodeva par nepārstrādātiem elektroniskajiem atkritumiem un tabakas nodokļiem.

Paredzams, ka sarunas par budžeta projektu ilgs divus gadus, kas nozīmē, ka, pirms tiks panākta vienošanās, pa Reinu plūdīs daudz ūdens. Vienotība dalībvalstu rindās ir nepieciešama, jo nepieciešama vienprātīga piekrišana un absolūtais vairākums Eiropas Parlamentā. Taču jo īpaši Vācija kā ES lielākā līdzekļu devēja pretojas visaptverošam budžeta palielinājumam un aicina konsolidēt valstu budžetus, kas vēl vairāk veicina noskaņojumu Eiropā.

Tāpēc paliek jautājums, vai ES var un vēlas veikt nepieciešamās reformas, lai saglabātu spēku un konkurētspēju. Skaidrs, ka tuvākajā laikā būs nepieciešamas daudzas diskusijas un intensīvas sarunas, lai atrastu pareizo ceļu ES nākotnei.