Muzeja priekšnieks brīdina: pēc Luvras aplaupīšanas Speijerē palielinās drošības spiediens!

Muzeja priekšnieks brīdina: pēc Luvras aplaupīšanas Speijerē palielinās drošības spiediens!

Pēc iespaidīgās laupīšanas Luvrā, kas notika 2025. gada 19. oktobrī, uzmanības centrā atkal nonākuši drošības pasākumi muzejos. Pfalcas Vēstures muzeja direktors Aleksandrs Šūberts komentē satraucošo situāciju, kas pēdējos mēnešos ir raksturīga mākslas cienītajai teritorijai Eiropā. "Muzeji nav Fort Knox," viņš rezumē izaicinājumu un skaidri norāda, ka, neskatoties uz labākajiem iespējamajiem drošības pasākumiem, pieejamība apmeklētājiem joprojām ir būtisks aspekts. Varmākas brutālās metodes, kuras interesē tikai materiālā vērtība, viņu dziļi biedē, norāda rheinpfalz.de

Luvrā notikušās laupīšanas apstākļi ir satraucoši: četru vainīgo rīcība, kas pārģērbās par būvstrādniekiem un ātri nozaga astoņas vērtīgas rotaslietas, liecina, ka drošības spraugām var būt letālas sekas. Cita starpā tika nozagtas rotaslietas, kas piederēja tādām ievērojamām vēsturiskām personībām kā ķeizariene Eiženija un Marija Luīze, un zagļi bēgšanas laikā pat pazaudēja vērtīgu priekšmetu. Tas liecina par tendenci, kas skar arvien vairāk Eiropas pilsētu – iespaidīgas zādzības un mērķtiecīga muzeju drošības arhitektūras ievainojamību izmantošana. Deutschlandfunk Kultur uzsver, ka līdzīgi incidenti Drēzdenē, Berlīnē un citās pilsētās arī atkārtoti nonāk virsrakstos.

Drošības situācija muzejos

Šūberts skaidri norāda, ka Pfalcas vēsturiskais muzejs nepārtraukti strādā, lai uzlabotu drošības pasākumus. Signalizācijas sistēmas un telpu novērošana ir standarta, īpaši kredītiem, kā tas ir izstādē “Cēzars un Kleopatra”. Tiem tika uzstādītas paaugstinātas drošības vitrīnas ar signalizāciju. Tomēr pēc Luvras aplaupīšanas viņš baidās, ka aizdevēji varētu paaugstināt savas drošības prasības. “Drošības jautājums mums ir svarīgs,” apliecina Šūberts, vienlaikus uzsverot, ka pilnīga drošība nav iespējama, kamēr muzejiem jāpaliek sabiedrībai pieejamiem.

Pašā Luvrā drošības situācija tiek vērtēta kritiski: ziņojumi liecina, ka drošības spēki nav bijuši atbilstoši un dažas kritiski svarīgas novērošanas sistēmas, piemēram, kameru vietās ar vērtīgiem eksponātiem, trūka. Iespējams, ka šiem defektiem ir bijusi nozīme arī iepriekšējās zādzībās, piemēram, incidentā Pfalcas Vēstures muzejā, kurā darba laikā tika nozagta koka grebta figūra. Nozagtā “Hottenmann” tobrīd bija aptuveni 20 000 eiro vērtībā, un izmeklēšana vēl nav veikta.

Muzeju drošības izaicinājumi

Luvras lieta rada jautājumus par drošības tehnoloģijām, kas daudziem muzejiem nav finansiāli dzīvotspējīgas. Ir arī atsauce uz personāla situāciju; Arodbiedrības kritizējušas neatbilstošu atalgojumu un sliktu cilvēkresursu pārvaldību, kas noved pie kvalificētu apsardzes darbinieku skaita samazināšanās. Tas vēl vairāk saasina situāciju, jo jo mazāk drošības spēku ir uz vietas, jo neaizsargātāki objekti kļūst pret zādzībām. Šūberts norāda uz drošības spēku svarīgo lomu, kuriem bieži vien trūkst darbinieku, un skaidri norāda, cik svarīga ir laba drošības koncepcija.

Rezumējot, nesenie notikumi skaidri parāda, ka muzeji kā kultūras un izglītības vietas atrodas pastāvīgā līdzsvarā starp pieejamību un drošību. Lai gan Šūberts ir pārliecināts, ka viņa komanda ir labi pozicionēta, joprojām pastāv pastāvīgs izaicinājums līdzsvarot vērtīgo eksponātu aizsardzību ar vēlamo tuvumu sabiedrībai. Līdzsvarojošs akts, kas kā nekad agrāk tiek iekļauts darba kārtībā. Nākotnē būs ļoti svarīgi, kā muzeji reaģēs uz drošības prasībām un vai viņi ir gatavi ieguldīt steidzami nepieciešamajos tehniskos pasākumos, lai aizsargātu savus dārgumus.