Četri gadi pēc plūdiem: Ahrtal atceras un cīnās par palīdzību!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ceturtajā gadadienā kopš plūdu katastrofas Ahr ielejā politiķi atceras upurus un aicina sniegt lielāku atbalstu cietušajiem.

Am vierten Jahrestag der Flutkatastrophe im Ahrtal gedenken Politiker der Opfer und fordern mehr Unterstützung für Betroffene.
Ceturtajā gadadienā kopš plūdu katastrofas Ahr ielejā politiķi atceras upurus un aicina sniegt lielāku atbalstu cietušajiem.

Četri gadi pēc plūdiem: Ahrtal atceras un cīnās par palīdzību!

Šodien, 2025. gada 15. jūlijā, Ahras ielejā tiek pieminēta postošā plūdu katastrofa, kas pirms četriem gadiem satricināja Reinzemi-Pfalcu. Šajā skumjā gadadienā politiķi un iedzīvotāji aicinājuši izrādīt solidaritāti. Premjerministrs Aleksandrs Vīsts un federālais politiķis Frīdrihs Mercs (CDU) bija klāt, lai pieminētu upurus. Vīsts uzsvēra, ka šai dienai mums jāuzliek par pienākumu labāk aizsargāt savu dzimteni. "Mēs nedrīkstam aizmirst katastrofas mācības," savā runā sacīja Vists.

Plūdu katastrofa no 2021. gada 14. līdz 15. jūlijam prasīja 185 cilvēku dzīvības. Pazudušā radinieka meklēšana turpinās līdz pat šai dienai. Nevar nepamanīt, ka katastrofas sekas joprojām ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi. "Tagad ir jāsniedz ātrāka un efektīvāka palīdzība cietušajiem," pieprasīja Merzs, atgādinot, cik daudz cilvēku reģionā cieš no sekām. Rekonstrukcija Ahr ielejā joprojām nav pilnībā pabeigta, un tas pārbauda cietušo optimismu.

Klimata fondi kā atbilde uz krīzi

Tajā pašā elpas vilcienā pašreizējo situāciju komentēja Bundestāga Zaļās partijas līdere Britta Haselmane. Viņa aicināja izveidot palīdzības fondu klimata kaitējuma segšanai, lai ātrāk un nebirokrātiskāk palīdzētu cilvēkiem, kuri cieš no klimata krīzes sekām. Viņu priekšlikums liktu piesārņotājiem uzņēmumiem iemaksāt šajā fondā. "Nevar būt tā, ka tādas katastrofas kā Aras ielejā notikušās ir klimata aizsardzības nespējas rezultāts," sacīja Haselmans. Viņas kritika Merzam attiecībā uz viņa klimata politiku ir skaidra: viņa apsūdz viņu klimata aizsardzības palēnināšanās, kas tiek uztverta kā bezatbildīga.

Šo novērtējumu apstiprina ziņojumi, kuros finansiālie zaudējumi ir aptuveni 40 miljardi eiro. Vairāk nekā 330 cilvēku nācās glābt ar helikopteru, savukārt tūkstošiem ēku tika iznīcinātas. Tāpēc rekonstrukcija joprojām ir politisko diskusiju centrā. Tas rada jautājumu par to, kāda varētu izskatīties ilgtspējīga rekonstrukcija.

Ilgtspējība rekonstrukcijā

Praktiskā rokasgrāmata “Pēc plūdu katastrofas: iespēja pārmaiņām” sniedz vērtīgas pieejas šajā sakarā. Šis dokuments ir daļa no KAHR (klimata adaptācija, plūdi, noturība) pētniecības projekta, un to finansē Federālā Izglītības un pētniecības ministrija. Tā ir veltīta to kopienu atbalstam, kuras cieta pēc plūdu katastrofas. Uzsvars tiek likts uz moto “Building Back Better”, lai noteiktu kursu ilgtspējīgām un elastīgām struktūrām.

Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta trim galvenajām darbības jomām: rekonstrukcijai, riska novērtēšanai un samazināšanai, kā arī sabiedrības noturībai. Ar šādiem ieteikumiem un praktiskiem piemēriem varētu īpaši atbalstīt skartās kopienas, lai preventīvi ieguldītu klimata ziņā noturīgu apdzīvotu vietu attīstībā.

Šodien Āras ielejā notiks arī ekumēniskais dievkalpojums. Sagaidāms premjerministrs Vīsts un Bādenenāras-Ahrveilera mērs Gvido Ortens (CDU). Emocionālā diena ne tikai atgādina par pagātnes traģēdijām, bet arī piedāvā vērtīgu skatījumu uz nākotni.

Notikumi saistībā ar plūdu katastrofu joprojām ir brīdinājuma atgādinājums un aicinājums mums visiem aktīvi atbalstīt klimata aizsardzību un turpināt atbalstīt cilvēkus Ahr ielejā.

Plašāku informāciju par politikas atbildēm skatiet ziņojumos no Deutschlandfunk un Laiks tiešsaistē. Rekonstrukcijas praktisko ceļvedi var atrast tīmekļa vietnē Vācijas Pilsētvides studiju institūts jāatgūst.