Fēlmaņa atvadas: ieskats Šūmanī un viņa muzikālajos noslēpumos
Valsts filharmonijas direktors Bīts Fēlmans pārdomā Roberta Šūmaņa mūziku un viņa gaidāmās karjeras beigas.

Fēlmaņa atvadas: ieskats Šūmanī un viņa muzikālajos noslēpumos
Mūzikas pasaule tiek pastāvīgi pētīta un interpretēta jaunos veidos, jo īpaši pateicoties tādām apņēmīgām personībām kā Reinzemes-Pfalcas Valsts filharmonijas direktors Bīts Fēlmans. Ar dziļu saikni ar Robertu Šūmani, izcilo 19. gadsimta komponistu, Fēlmans parāda īpašu aizraušanos ar mūzikas emocionālajām dimensijām. "Es būtu gribējis pajautāt Robertam Šūmanim, kas viņu uztrauca viņa darbos," saka Fēlmans, kurš dažkārt atpazīst Šūmaņa stāstu sarežģītos slāņus, taču reizēm arī viņu mulsina mūzikas "noslēpums". Viņš uzskata, ka mūzika darbojas dziļākā līmenī un var atspoguļot cilvēku sevis uztveri bez tehniska skaidrojuma, kas šo efektu mazina. Fēlmans uzsver, ka Šūmaņa darbi rosina intensīvu nodarbi ar mūziku un ar sevi.
Šūmans, dzimis 1810. gada 8. jūnijā Cvikavā, bija ne tikai apdāvināts komponists, bet arī pianists un mūzikas kritiķis, kuram bija izšķiroša loma agrīnajā romantismā. Turīgas ģimenes dēlam viņam nebija muzikālas pieredzes, taču viņš nolēma atrast ceļu mūzikā un sākotnēji studēja jurisprudenci. Bet viņa aizraušanās ar mūziku kļuva spēcīgāka studiju laikā, kā rezultātā viņš sāka mācīties klavierspēli pie Frīdriha Vīka. Šūmaņa radošais posms vainagojās ar nozīmīgiem darbiem, kas joprojām ir populāri, piemēram, “Karnevāls” un “Bērnu ainas”. Galvenā loma ir viņa skaņdarbu emocionālajam dziļumam, ko Fēlmans tik ļoti vērtē. Augusta beigās pēc septiņiem direktora amatā Ludvigshāfenē viņš atkāpsies no amata, lai pārņemtu Lihtenšteinas mūzikas akadēmijas māksliniecisko vadību.
Šūmaņa eksperiments
Turklāt Šūmaņa darbi tika atkārtoti interpretēti 2023. gadā kā daļa no aizraujoša notikuma Špeijerā. “Šūmaņa eksperiments” izrādījās multimediju salons, kurā Vācijas Reinzemes-Pfalcas Valsts filharmonija piedāvāja romantisku mūziku svaigā veidā. Šeit apmeklētāji piedzīvoja aizraujošu saikni starp klasisko mūziku un mūsdienu radošajām izpausmēm, piemēram, izmantojot tā saukto “Scriabin Code”. Šādas inovācijas iedveš jaunu elpu klasiskās mūzikas pasaulē un uzsver, ka Šūmaņa mantojums dzīvo un iedvesmo jaunas paaudzes.
Šūmaņa piemiņas plāksne uz Diseldorfas Šūmaņa nama fasādes, kas kalpo kā muzejs, atgādina par šī komponista nozīmīgo ietekmi uz mūzikas vēsturi. Ar vairāk nekā 300 mūzikā iestudētiem dzejoļiem un nozīmīgiem darbiem gandrīz visos mūzikas žanros Šūmans joprojām ir neatņemama figūra klasiskajā repertuārā. Viņa mākslinieciskais mantojums ne tikai iedvesmoja viņa laikabiedrus, bet arī ietekmēja vēlākos komponistus, piemēram, Māleru un Debisī.
Rezumējot, var teikt, ka gan Šūmaņa mantojums, gan pašreizējie projekti ap viņa mūziku ir dzīvi piemēri tam, cik dziļi mūzika ir iesakņojusies mūsu dzīvē un kā tā nepārtraukti rosina mūs pārdomāt. Dialogs starp pagātni un tagadni turpinās, jo intendants Fēlmans un Reinzemes-Pfalcas Valsts filharmonija atrod radošus veidus, kā Šūmaņa brīnišķīgo darbu padarīt pieejamu plašākai auditorijai.