Reinzeme-Pfalca cīnās pret ārstu trūkumu: jaunas kvotas medicīnas studijām!

Reinzeme-Pfalca cīnās pret ārstu trūkumu: jaunas kvotas medicīnas studijām!

Reinzemē-Pfalcā tiek atvērta jauna nodaļa medicīnas izglītībā. Lauku un bērnu ārstu kvotu ieviešana medicīnas studentiem paredzēta, lai novērstu pieaugošo ārstu trūkumu laukos. Veselības ministrs Klemenss Hohs to atbalstīja un ziņo par augstu interesi par šīm kvotām. Lauku ārstu kvota, kas pastāv kopš 2020./21.gada ziemas semestra, nodrošina 6,3% studiju vietu, lai nodrošinātu medicīniskās palīdzības garantēšanu arī mazapdzīvotos reģionos. Tāpat nesen ir noteikta kvota valsts veselības dienestam (ÖGD), kas aptver 1,5% studiju vietu. Šie pasākumi ir tiešs rezultāts pieaugošajam pieprasījumam pēc veselības aprūpes laukos, ko ietekmē dažādi faktori, tostarp demogrāfiskās izmaiņas.

2026. gada vasaras semestrī tiks sperts tālākais solis: tiks ieviesta lauku pediatra kvota, kas aptvers 3% no studiju vietām. Tas ir paredzēts studentiem, kuri ir apņēmušies pabeigt speciālistu apmācību pediatrijas un pusaudžu medicīnā. Hohs uzsver, ka ne tikai Abitur atzīme ir izšķiroša, bet arī pārbaudes un atlases intervijām ir nozīme. Tā nav nejaušība: daži skolēni ar lauku ārstu kvotām ir izgājuši pirmo medicīnisko pārbaudi pēdējo trīs gadu laikā. Ministrs Hohs to cita starpā saista ar korona pandēmijas novēlotajām sekām.

Pandēmijas sekas

Pēdējos gados pandēmijai ir bijusi liela ietekme uz mācīšanos. Pēc Hoča teiktā, jūs mācāties caur mijiedarbību, kas Koronas krīzes laikā bija ierobežota. Šie ierobežojumi ir skāruši ne tikai skolēnu mācīšanos, bet arī izraisījuši psiholoģisko problēmu pieaugumu bērnu un jauniešu vidū, ko izraisa īpašā situācija. Tāpēc veselības ministrs aicina uz mediķu apmācību un jauniešu vajadzībām raudzīties holistiski.

Ārstu trūkums kā izaicinājums sabiedrībai kopumā

Tomēr ārstu trūkums skar ne tikai Reinzemi-Pfalcas zemē, bet arī visā Vācijā. Piemēram, Bavārijā, kur lauku ārstu kvota tika ieviesta 2020. gadā, ir neaizpildītas ap 470 ģimenes ārstu amata vietas. Praktizējošo ģimenes ārstu vidējais vecums ir aptuveni 55 gadi, kas ilustrē jautājuma steidzamību. Lauku ārstu kvota Bavārijā nodrošina 5,8% medicīnas studiju vietu jaunajiem ārstiem, kuri apņemas desmit gadus strādāt par lauku ārstu. Tādi klīnicisti kā 28 gadus vecā Karla Šēringa, kurai tika dota iespēja studēt medicīnu, izmantojot šo kvotu, ir cerības mirdzums šajā nelaimīgajā situācijā.

Kādā Augšbavārijas praksē, kur Šēringa pabeidz stažēšanos, desmit ārsti nedēļā ārstē aptuveni 1000 pacientu. Prakses vadītāja daktere Jūlija Fārere lielu nozīmi piešķir jauno ārstu apmācībai, lai aktīvi cīnītos pret ģimenes ārstu trūkumu. Viņa pat plāno, ka 2027. gadā praksi pārņems jaunie ārsti, kas noteiks turpmāko kursu. Taču daudziem jaunajiem ārstiem ir bažas: tā vietā, lai kļūtu par pašnodarbinātajiem, viņi dod priekšroku palikt nodarbinātiem. Sods par lauku ārsta līguma neievērošanu sasniedz milzīgus 250 000 eiro, kas daudziem jaunajiem ārstiem ievērojami apgrūtina plānošanu.

Klemens Hohs medicīnas studiju vietu kvotu izstrādi raksturo kā svarīgu pasākumu, lai segtu turpmāko ārstu nepieciešamību. Galu galā jautājums ir par to, kā Vācija nodrošinās savu medicīnisko aprūpi ilgtermiņā - izaicinājums, kas skar visus veselības aprūpes sistēmas dalībniekus un kuru neviens nevar ignorēt.