Kols iesniedz: Šteinmeiers ieceļ tiesnesi, BGH apstiprina strīdīgo attaisnošanu!

Kols iesniedz: Šteinmeiers ieceļ tiesnesi, BGH apstiprina strīdīgo attaisnošanu!

Šodien, 2025. gada 8. oktobrī, ir vērts ieskatīties politikas un jurisprudences aktualitātēs. No sprādzienbīstamām tēmām izceļas Kola lieta, kas turpina nodarbināt cilvēkus. Federālajai kancelejai nav pienākuma izgūt failus, ko bijušais kanclers Helmuts Kols bez atļaujas paņēma sev līdzi. Šajā kontekstā Federālā Konstitucionālā tiesa ziņoja, ka arī žurnālistes Gabijas Vēberes otrā konstitucionālā sūdzība nav bijusi pamatota. Viņa pieprasīja, lai kancelejai šie faili ir jāatgūst. No vēsturiskā viedokļa šis juridiskais strīds ir daļa no sarežģīta strīda starp datu aizsardzību un informācijas brīvību, kas norisinājās vairāku gadu garumā un tika pieņemti spriedumi un kas galu galā noveda pie izmaiņām Stasi ierakstu likumā. Wikipedia apraksta šī stāsta izšķirošos pavērsienus, kas veidoja Kola un Vācijas Federatīvās Republikas attiecības.

Turklāt federālais prezidents Frenks Valters Šteinmeiers šodien iecēla trīs jaunus konstitucionālos tiesnešus. Jaunajiem locekļiem – Ann-Katrin Kaufhold, Sigrid Emmenegger un Ginter Spinner – būs svarīga loma fundamentālu konstitucionālu jautājumu izlemšanā nākotnē. Tomēr diskusija par konstitucionālo tiesnešu ievēlēšanu un ar to saistītajām leģitimitātes problēmām joprojām ir jutīga tēma politiskajā diskusijā.

Tiesnešu vēlēšanas Federālajā padomē

Interesanta tiesnešu ievēlēšanas šķautne paveras ar Federālās padomes lomu, kas saskaņā ar Pamatlikuma 94. panta 1. punktu ievēl pusi Federālās konstitucionālās tiesas tiesnešu. Federālajai padomei ir plašas līdzdalības tiesības, tostarp citos svarīgos birojos. Piemēram, federālā ģenerālprokurora un federālo prokuroru iecelšana vienmēr notiek ar Federālās padomes piekrišanu. Tas nodrošina, ka likumdevējs ir iesaistīts tiesu sistēmas galveno amatu aizpildīšanā, kā to var atrast [Bundesrat] oficiālajā tīmekļa vietnē (https://www.bundesrat.de/DE/fragen/richterwahl/richterwahl.html).

Runājot par taisnīgumu: Federālā tiesa (BGH) ir izskatījusi arī sprādzienbīstamu spriedumu un apstiprinājusi bijušā skinhedu kolektīva līdera Pītera St. attaisnošanu lietā par ļaunprātīgu dedzināšanu patvēruma mājā 1991. gadā. Tas rada jautājumus par vainīgo izcelsmi un sociālo atbildību.

Pašreizējās norises tiesību sistēmā

Šobrīd ir daudz aizraujošu tēmu ne tikai politiskajā apritē, bet arī tiesu sistēmā. BGH izskata apelāciju saistībā ar masku darījumiem, kur federālā valdība zaudēja pret piegādātājiem. Bavārijas štata valdība arī plāno paplašināt likumu par policijas pienākumiem, iekļaujot tajā dronu pārbaudi. Tas ir saistībā ar apspriestajām izmaiņām, lai aizsargātu pret droniem, kā to var lasīt pašreizējā FAZ ziņojumā.

Vēl viens ievērojams aspekts ir notiekošās debates par plānotajām tērzēšanas kontrolēm ES līmenī. Atskan brīdinājuma balsis no politiķu un dažādu asociāciju puses, kas brīdina no pārmērīgas regulēšanas. Jāskatās, kā šī diskusija attīstīsies. OVG Ziemeļreina-Vestfālene jau rada ažiotāžu reģionā, jo nolēma, ka Savannas kaķus nedrīkst turēt dzīvojamos rajonos. Šādi spriedumi parāda, cik mainīgi un bieži vien strīdīgi juridiski jautājumi tiek risināti Vācijā.

Kopumā tas liecina, ka 2025. gads Vācijas politikai un tiesiskumam jau piedāvā vairākus izaicinājumus, uz kuriem ir vērts pievērsties.