Pentagons izved 2000 Nacionālās gvardes karavīru no Losandželosas – pilsoņu uzvara?

Pentagons izved 2000 Nacionālās gvardes karavīru no Losandželosas – pilsoņu uzvara?

Losandželosā kaut kas notiek! ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka izvedīs 2000 Nacionālās gvardes karavīru, kas pārstāv pusi no tur izvietotajiem karavīriem. Šāds pasākums bija pamatots kā atbilde uz sarūkošo “nelikumību” pilsētā. Kā Boyen's Media Tiek ziņots, ka prezidents Donalds Tramps sākotnēji nosūtīja karavīrus 2020. gada jūnijā, lai apturētu protestus pret pretrunīgi vērtētajām ICE deportācijām. Pēc izstāšanās Losandželosā paliks 2000 zemessargu un 700 jūras kājnieku.

Punkts, kurā viss apgāžas: Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms un mērs Kārena Basa nespēja atturēt savu kritiku par karaspēka izvietošanu. Ņūsoms aicina pilnībā izstāties un apsūdz Trampu un Pentagonu pilnvaru pārsniegšanā. Bass Nacionālās gvardes daļēju atsaukšanu nosauca par "milzīgu uzvaru" Losandželosas iedzīvotājiem. Pasākums rada ažiotāžu arī juristu aprindās – pats norīkojums jau nodots tiesā.

Protesti un nemieri

Pašreizējās situācijas saknes meklējamas protestos pret ICE reidiem apgabalos ar lielu latīņu tautības iedzīvotāju skaitu. No 2025. gada 6. jūnija Losandželosā notika demonstrācijas, kuras vadīja ABC ziņas raksturots gan kā miermīlīgs, gan vardarbīgs. Šos protestus izraisīja imigrantu kopienu bažas par Trampa administrācijas stingro imigrācijas politiku. Demonstranti aicināja izbeigt reidus un sacīja, ka baidās no karaspēka izvietošanas.

Kā notikumi risinājušies, atklāj aizraujošs hronoloģisks izrēķins: pašā protesta pirmajā dienā apgabalā tika veikti ICE reidi, bet 9. jūnijā LAPD paziņoja, ka protesti ir atzīti par nelikumīgiem, savukārt palīgā nosūtīti 700 jūras kājnieki. Tajā dienā tika veikti arī 197 aresti un ziņojumi par cietušajiem uzņēmumiem, kas kļuvuši par vandālisma un laupīšanas upuriem. Šāds haoss atdzīvinājis atmiņas par 1992. gada nemieriem.

Ieskats nākotnē

Lai gan Zemessardzes izvešana varētu būt pozitīva zīme, situācija joprojām ir saspringta. Balstoties uz pēdējo nedēļu notikumiem un politisko aktieru izteikumiem Kalifornijā, ir skaidrs, ka spriedze starp štatu un Trampa administrāciju turpināsies. Mērķis joprojām ir pilnīga karaspēka izvešana, taču līdz tam situācija būs rūpīgi jāuzrauga.

Uz spēles ir likts daudz, it īpaši Losandželosas iedzīvotājiem, un visas acis ir vērstas uz gaidāmajiem lēmumiem. Nacionālā gvarde, kas ir svarīgs elements krīzes laikā, joprojām atrodas Losandželosā, turpinot attīstīties protestiem un sabiedrības spiedienam. Impulss uz mazāk militāriem un konstruktīvākiem risinājumiem varētu būt pozitīvs pavērsiens šajā sarežģītajā laikā.