Ķīle fokusā: Sākas starptautiskā konference par munīcijas iznīcināšanu!

Ķīle fokusā: Sākas starptautiskā konference par munīcijas iznīcināšanu!

Ziemeļu un Baltijas jūras ūdeņos tiek glabāti aptuveni 1,6 miljoni tonnu vecas munīcijas no diviem pasaules kariem, tostarp bumbas, mīnas un ķīmiskās kaujas vielas. Tas rada būtisku risku ne tikai videi, bet arī zivsaimniecības, kuģniecības un infrastruktūras drošībai. Starptautiski nozīmīgais Munīcijas attīrīšanas nedēļa, kas norisinās Ķīlē no 2025. gada 18. līdz 20. jūnijam, pulcē vairāk nekā 200 ekspertu no 16 valstīm, lai risinātu šīs problēmas.

Konferencē īpaša uzmanība tiks pievērsta stipri piesārņotajam Kolbergas tīrelim Ķīles fjorda priekšā. Šeit pēc Otrā pasaules kara tika izmests milzīgs daudzums munīcijas. Piesārņotajās vietās izdalās toksiskas vielas, kas apdraud gan jūras bioloģisko daudzveidību, gan var ilgtermiņā ietekmēt cilvēku veselību. Pie toksiskām vielām pieder kancerogēni savienojumi, piemēram, TNT un RDX, kas izplūst no munīcijas rūsējošajiem metāla korpusiem.

Jaunas tehnoloģijas munīcijas atgūšanai

Konferences darba kārtībā ir arī novatoriskas pieejas šo bīstamo piesārņoto vietu atjaunošanai. Autonomu zemūdens transportlīdzekļu un mākslīgā intelekta izmantošana munīcijas identificēšanai un atgūšanai ir galvenā tēma. Pirmie pilotprojekti ar jaunajām tehnoloģijām Baltijas jūrā darbojas kopš 2024. gada jūlija. Īpaša uzmanība tiek pievērsta autonomas atjaunošanas platformas izstrādei, kurai jābūt gatavai lietošanai līdz 2026. gada beigām.

Konferences dalībnieki sagaida arī vērtīgu zinātību no delegācijas no Ukrainas, kas sniedz zināšanas kartēšanas un uzmērīšanas jomā. Šī sadarbība varētu būt ļoti svarīga, lai pārvarētu zemūdens atjaunošanas tehniskās problēmas.

Piesārņotas munīcijas briesmas

Lai gan pašreizējie pētījumu ziņojumi liecina, ka vecā munīcija Vācijas Ziemeļjūrā nerada akūtu apdraudējumu cilvēkiem, joprojām pastāv bažas par vidi un jūras bioloģisko daudzveidību. Ir konstatēts, ka pastāvīgā ķīmisko vielu noplūde no korozīvās munīcijas var nopietni ietekmēt dažus jūras organismus, piemēram, gliemenes un zivis. Eiropas pētniecības projekts to atklāj Ziemeļjūras vraki, ko vada Vācijas Jūras muzejs Brēmerhāfenē, pēta piesārņoto vietu ekoloģiskās sekas.

Veicot izmeklēšanu Baltijas jūrā, jau ir izgāztas 5000 tonnu ķīmiskās munīcijas, kas, nonākot saskarē ar ūdeni, var izdalīt toksiskas vielas. Šīs vielas satur kancerogēnus savienojumus, kas uzkrājas barības ķēdē un galu galā var ietekmēt cilvēkus.

Munīcijas atgūšanas iniciatīvas

Federālā vides ministrija iegulda aptuveni 100 miljonus eiro munīcijas atgūšanā līdz 2025. gadam. Vācijas mēroga izmēģinājuma projekta ietvaros Lībekas līcī jau notiek pirmie izmēģinājuma glābšanas darbi. Šie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu samazināt piesārņotās munīcijas radītās briesmas. Tiek arī apspriests, kā šādu piesārņotu vietu likvidēšanu padarīt efektīvāku, piemēram, iznīcināšanu specializētās vietās.

The Vides aģentūra ir arī veikusi pasākumus, lai uzlabotu datus par munīcijas radītajiem draudiem jūras videi. Iepriekšējie negadījumi ir parādījuši, ka briesmas ir reālas, un ir svarīgi turpināt pievērst uzmanību šim jautājumam. Munīcija jau ir atklāta, īpaši būvdarbu laikā jūrā, kas apdraud projektu plānošanu un drošību.

Kopumā gaidāmā apmaiņa Munīcijas likvidēšanas nedēļā ir ļoti svarīga, lai atrastu risinājumus, kas gan aizsargā vidi, gan nodrošina drošību jūrā. Laiks ir ļoti svarīgs, jo pagātnes karu mantojums arvien vairāk apdraud pašreizējo paaudzi.