Ziemeļvācijas ostas: federālā valdība iegulda 400 miljonus zaļai nākotnei!

Ziemeļvācijas ostas: federālā valdība iegulda 400 miljonus zaļai nākotnei!

Vācijas ziemeļu piekrastes valstu valdību vadītāji ceturtdien tikās Šverinā, lai apmainītos ar svarīgu apmaiņu. Mēklenburgas-Priekšpomerānijas premjerministre Manuela Švesiga (SPD) skaidroja, ka ostas paplašināšana un mērķtiecīgs federālās valdības atbalsts bija sanāksmes galvenās tēmas. Mērķis ir modernizēt un optimizēt ostas infrastruktūru, lai vēl labāk izmantotu Vācijas lielisko atrašanās vietu. Premjers arī atgādināja par izaicinājumiem valsts dienestā un enerģētikas pārejas īstenošanā, kas tika pārrunāti kopā ar pārējiem premjerministriem no Brēmenes, Hamburgas, Lejassaksijas un Šlēsvigas-Holšteinas. Dalībnieki īpaši uzsvēra jūras vēja enerģijas lomu valsts elektroenerģijas piegādes ilgtspējīgā stiprināšanā.

Premjerministru kopīgas bažas ir prasība pēc ātrākām apstiprināšanas procedūrām un mērķtiecīga valdības finansējuma. Uz sēdi tika aicināti arī Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) pārstāvji, lai pastiprinātu nepieciešamību pēc dialoga starp uzņēmēju un arodbiedrībām. Švesigs un Šlēsvigas-Holšteinas premjerministrs Daniels Ginters (CDU), neatkarīgi no viņu dažādajām partijām, aktīvi atbalsta Ziemeļvācijas bažas. Ziemeļjūras laikraksts ziņo, ka premjerministri vienojušies apvienot spēkus, lai risinātu problēmas visaugstākajā līmenī.

Koncentrējieties uz klimatneitrālām ostām

Lai atbalstītu šīs iniciatīvas, federālā valdība ir uzsākusi investīciju paketi, kas ietver visaptverošu Vācijas ziemeļu ostu modernizāciju. Nākamo četru gadu laikā būs pieejami papildu 400 miljoni eiro, lai ostas virzītos uz klimata neitralitāti. Šie līdzekļi cita starpā tiks novirzīti krasta energosistēmu paplašināšanai un projektos, kas nodrošina zaļās enerģijas bunkurus. Pozitīvu ieguldījumu dos arī klimatneitrālu kuģošanas maršrutu veicināšana. Šie pasākumi ir daļa no Klimata un transformācijas fonda, kura mērķis ir stiprināt jūras transporta veidus un novirzīt pilsētu ekonomisko satiksmi uz ūdensceļiem. NDR Rezumējot, tiek lēsts, ka valsts mēroga ostas infrastruktūrai būs nepieciešami aptuveni 15 miljardi eiro, lai stiprinātu Vācijas kā atrašanās vietas novatorisko spēku.

CDU frakcijas Vācijas ziemeļu zemēs arī pieprasa jaunu fundamentālu regulējumu jūras ostu finansēšanai. Priekšlikumos iekļauts ostu līdzfinansējums no speciālā fonda “Infrastruktūra un klimata neitralitāte” federālās daļas, kā arī federālās valdības ikgadējais bāzes finansējums vismaz 500 miljonu eiro apmērā. Kristofs Plošs (CDU) no Hamburgas pauda pārliecību par papildu federālajiem līdzekļiem un pastāvīga atbalsta nepieciešamību.

Raugoties nākotnē: jūrniecības pētniecība un attīstība

Vēl viens svarīgs jautājums, kas tika apspriests sanāksmē Šverinā, ir jūrniecības pētniecības un attīstības veicināšana. Federālās Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrijas Jūrniecības pētniecības programmas ietvaros tiek ieviesta jaunā finansējuma prioritāte “MARITIME.zeroGHG”. Tā mērķis ir izveidot tehnoloģisko bāzi kuģniecības un kuģu būves dekarbonizācijai, un tā budžets ir 30 miljoni eiro. Federālā Ekonomikas ministrija uzsver klimatam draudzīgas kuģu piedziņas un alternatīvo degvielu nozīmi, lai palielinātu Vācijas kuģu būvētavu konkurētspēju un sūtītu skaidru signālu par klimata aizsardzību kuģniecībā.

Ar dažādām iniciatīvām un uzmanīgo apmaiņu politiskā līmenī ir skaidrs, ka Vācijas ziemeļu ostas ir uz pareizā ceļa, lai pozicionētu sevi nākotnei. Ir jāturpina dialogs starp štatiem un federālo valdību, lai kopīgi veiksmīgi pārvarētu klimata neitralitātes un jūras ekonomikas izaicinājumus.