Uzmanību, Ķīli! Tumšā gaisa vērtības apdraud veselību un labsajūtu

Uzmanību, Ķīli! Tumšā gaisa vērtības apdraud veselību un labsajūtu

Gaisa kvalitāte ir svarīgs jautājums, kas skar mūs visus — ne tikai pilsētās, bet arī mūsu klusajos valsts nostūros. Pašreizējie gaisa piesārņotāju koncentrācijas mērījumi Ķīlē, kas reģistrēti 2025. gada 20. jūnijā, sniedz informāciju par gaisa stāvokli, ko elpojam. Saskaņā ar KN Online datiem, smalkās putekļu daļiņas (PM10) tiek reģistrētas uz vienu kubikmetru gaisa mērīšanas stacijā Bahnhofstrasse. PM10 robežlielums ir 50 mikrogrami uz kubikmetru, ko var pārsniegt 35 reizes gadā. Gaisa kvalitātes pamatā ir trīs vērtības: smalkie putekļi, slāpekļa dioksīds un ozons.

Bet kādas īsti ir robežvērtības? Kad mēs runājam par klasifikāciju, lietas kļūst aizraujošas. Slāpekļa dioksīda vērtība virs 200 μg/m³ tiek klasificēta kā “ļoti slikta”, savukārt 101–200 μg/m³ jau tiek uzskatīta par “sliktu”. Līdzīga situācija ir ar smalko putekļu un ozona vērtībām, kas tiek klasificētas kā “ļoti slikti”, “slikti” un “mēreni”. Mērījumus reģistrē katru stundu – slāpekļa dioksīds un ozons tiek dokumentēti kā stundas vidējie rādītāji un smalkie putekļi kā mainīgie dienas vidējie rādītāji. Skaidra norāde uz steidzamību, kā skaidro schleswig-holstein.de, ir fakts, ka ES katru gadu reģistrē 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu no smalkiem putekļiem.

Ieteikumi mūsu veselībai

Ko darīt, ja gaisa kvalitāte ir slikta? Saskaņā ar KN Online ieteikumiem jutīgiem cilvēkiem vajadzētu izvairīties no fiziskas slodzes ārā, kad gaiss ir “ļoti slikts”. Ja gaisa kvalitāte ir slikta vai mērena, smagas aktivitātes ir jāierobežo, savukārt, ja gaisa kvalitāte ir laba, nav sagaidāma negatīva ietekme uz veselību. Tad vairs nav jābaidās, ka sporta aktivitātes dabā tiks atceltas.

Vēl viena interesanta detaļa attiecas uz uguņošanas ierīču ietekmi uz cieto daļiņu piesārņojumu. Tiek lēsts, ka uguņošana katru gadu gaisā izdala aptuveni 2050 tonnas cieto daļiņu, un 75 procenti no šī daudzuma rodas Vecgada vakarā. Lai gan tas var šķist nenozīmīgs, salīdzinot ar piesārņojumu visa gada garumā, cieto daļiņu piesārņojums var strauji palielināties pēc pusnakts un to saasināt laikapstākļi. Umweltbundesamt arī atklāj, kā smalki putekļi var izraisīt neizbēgamu ietekmi uz veselību — no gļotādu kairinājuma līdz pat sirds un asinsvadu slimību riskam un iespējamām ilgtermiņa sekām.

Ņemot vērā veselības apdraudējumus

Slāpekļa dioksīda un ozona ietekmi uz veselību nedrīkst novērtēt par zemu. Slāpekļa dioksīds rodas galvenokārt sadegšanas procesos, īpaši ceļu satiksmē, un tā koncentrācija ir lielāka lielpilsētu teritorijās. Ozons veidojas no prekursorvielām, piemēram, slāpekļa oksīdiem, un tas var izraisīt dažādas elpceļu slimības, īpaši fiziskas slodzes laikā. Kopš PVO 2021. gadā publicēja jaunas vadlīnijas cilvēku veselības aizsardzībai, ir ļoti svarīgi pastāvīgi pārskatīt robežvērtības — kā jau minēja KN Online un schleswig-holstein.de.

Kopumā ir skaidrs, ka gaisa kvalitāte Vācijā un Eiropā pēdējās desmitgadēs ir progresējusi, taču pašreizējās robežvērtības nav pietiekamas, lai pilnībā izvairītos no veselības apdraudējumiem. Beigās paliek viens precizējošs vārds: izpratnes palielināšana par gaisa kvalitāti ir pirmais solis ceļā uz mūsu visu veselīgāku dzīvi. Elposim dziļi, bet esiet uzmanīgi, ko ieelpojam!