Strīds par milzīgo saules parku: kas slēpjas aiz konfliktiem Grebinā?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Dīters Lēbers un Grebina kopiena apspriež konfliktus saistībā ar plānoto 50 hektāru saules enerģijas parku un ietekmi uz vidi.

Dieter Leber und die Gemeinde Grebin diskutieren Konflikte um einen geplanten 50 Hektar großen Solarpark und Umweltauswirkungen.
Dīters Lēbers un Grebina kopiena apspriež konfliktus saistībā ar plānoto 50 hektāru saules enerģijas parku un ietekmi uz vidi.

Strīds par milzīgo saules parku: kas slēpjas aiz konfliktiem Grebinā?

Mierīgajā Grebinas kopienā, kurā ir aptuveni 959 iedzīvotāji un deviņas saimniecības, ir daudz dzirdama par enerģijas pāreju. Viens no strīdus punktiem ir plānotā milzīgas fotoelektriskās sistēmas izbūve gandrīz 50 hektāros. Saskaņā ar pašvaldības domes plāniem šī sistēma ir paredzēta, lai ievērojami palielinātu saules enerģijas ražošanu reģionā, un tiek paziņota ar 64 miljonu vatu jaudu un 91 000 moduļu. Taču atjaunojamo energoresursu gaidas aizēno karstas diskusijas un bažas.

Dīters Lēbers, Brekels ugunsdzēsējs, kurš darbojas jau 40 gadus, pēdējos gados intensīvi nodarbojas ar saules enerģijas priekšrocībām un trūkumiem. "Es atbalstu enerģijas pāreju," saka Lēbers, "bet vai tiešām ir nepieciešams upurēt vērtīgus laukus dabas parkā?" Viņš dalās šajās bažās ar daudziem iedzīvotājiem, kuri baidās no ietekmes uz ainavu un savvaļas dzīvniekiem, jo ​​īpaši no putnu sugu, piemēram, paipalu un irbju, kuru dzimtene ir reģionā, apdraudējumu.

Finanšu perspektīvas un pretestība

Izredzes, ka jaunā PV sistēma varētu ik gadu Grebinas pašvaldības kasē ienest ap 100 000 eiro, sākotnēji izklausās labi. Sabiedrības finansiālā situācija ir saspringta – ik gadu pietrūkst 400 000 eiro. Goda mērs Maikls Kāls uzsver vēja enerģijas un saules enerģijas nepieciešamību, lai stabilizētu finanses un realizētu projektus. "Mums kaut kas ir jādara, pretējā gadījumā būs grūti," sacīja Kāls.

Bet ne tikai pilsoņi ir skeptiski. Dabas aizsardzības iestādes arī pauž bažas par plānoto biotopu sadrumstalotību. Lai gan Plēnes rajons pamatā atbalsta atjaunojamo energoresursu zonu izveidi, viņi apšauba procedūru un iespējamās plaša mēroga noblīvēšanas sekas. Kļūda publiskās demonstrēšanas procesā nozīmē arī to, ka apstiprināšanas process ir jāatkārto – vēl viens punkts, kas rada papildu nenoteiktību.

Enerģijas pārejas nākotne Grebiņā

Federālā valdība ir izvirzījusi sev skaidrus mērķus: līdz 2030. gadam 80% elektroenerģijas vajadzības būtu jāsedz ar atjaunojamiem avotiem, un, lai to sasniegtu, vēja un saules enerģijai jāizmanto 2% no valsts platības. Svarīgi lēmumi tagad jāpieņem Grebiņā. Kā sabiedrība pārvaldīs līdzsvaru starp ekoloģiskajām vajadzībām un ekonomisko nepieciešamību?

Diskusija par Saules parku aktualizē jautājumu par to, kā kopienas var pārvarēt spriedzi starp dabas aizsardzību un ekonomisko attīstību. Ir skaidrs, ka finanšu budžeta vājās vietas un dabas aizsardzības izaicinājumi prasa rūpīgu apiešanos. Plānotā saules parka liktenis ir paraugs izaicinājumiem, ar kuriem saskaras daudzas Vācijas pašvaldības.

Debates Grebiņā ne tuvu nav beigušās. Fakts ir tāds, ka tuvāko mēnešu lēmumiem būs liela ietekme uz kopienas nākotni un tās būtību. Nepieciešama laba roka!