Nepilna laika uzmanība: 29% vāciešu strādā mazāk — ko tagad?

Nepilna laika uzmanība: 29% vāciešu strādā mazāk — ko tagad?

Vācijā darba pasauli raksturo īpaša tendence: nepilna laika darbs. Īpaši tas jūtams starp 15 līdz 64 gadiem, kur 29% darbinieku jau strādā nepilnu slodzi. Tikai Nīderlandē (43%) un Austrijā (31%) nepilna laika likme ir augstāka ikdienas ziņas ziņots. Turpretim ES vidējais rādītājs ir tikai 18%.

Vidējais pilnas slodzes darbinieku nedēļas darba laiks Vācijā ir 40,2 stundas, bet vidēji ES ir 40,3 stundas. Kopumā Vācijā visi nodarbinātie strādā vidēji 34,8 stundas nedēļā, salīdzinot ar 37,1 stundu ES.

Ieskats nepilna laika nodarbinātībā

Nepilna laika darba priekšrocības jo īpaši izmanto sievietes: 48 % nodarbināto sieviešu Vācijā strādā nepilnu darba laiku, savukārt vīrieši ir tikai 12 %. Šī tendence bija vērojama jau 2018. gadā, kad nepilnu darba laiku strādāja 47,9% sieviešu un 11,2% vīriešu. Nepilna laika darbs ir īpaši izplatīts pakalpojumu sektorā, savukārt ražošanas sektorā tas ir reti. Skaļi bpb Nepilnu darba laiku strādājošo īpatsvars kopējā nodarbinātībā 2019. gadā pieauga līdz 27,2%.

Nepilna laika darba attīstība rada gan priekšrocības, gan izaicinājumus. Daudzi uzņēmumi novērtē elastību, ko piedāvā nepilna laika darbinieki. Tas ļauj darbiniekiem labāk līdzsvarot profesionālās un privātās prasības. “Mātes īpaši gūst labumu no šīs elastības,” saka Hansa Bēklera fonds. Tomēr tas arī prasa lielāku līdzsvaru starp darbu un ģimeni un brīdina par iespējamiem trūkumiem, piemēram, zemākiem ienākumiem vai ierobežotām izaugsmes iespējām.

Procedūras un noteikumi

Noteikumi par nepilna laika darbu ir noteikti Nepilna laika un noteikta laika nodarbinātības likumā (TzBfG). Šis likums garantē tiesības uz darba laika samazinājumu uzņēmumos, kuros strādā vismaz 15 darbinieki. Turklāt daudzos gadījumos darba devēji un darbinieki noslēdz kopīgu vienošanos, lai precizētu pārstāvības pienākumus. Darbiniekam nav pienākuma stāties par nākamo darba dalīšanas kolēģi, ja tas nozīmē darba laika pagarināšanu, ja vien nav panākta skaidra vienošanās, kā parādīts bmas.de ir jālasa.

Nepilna laika darba problēmas galvenokārt ir saistītas ar “nepilna laika slazdu” draudiem, kur darbinieki paliek darba tirgus malā. Sievietēm, kuras strādā nepilnu darba laiku ģimenes iemeslu dēļ, bieži ir augstāks izglītības līmenis nekā vīriešiem līdzīgos amatos, taču tām ir lielāks risks nonākt finansiālā nedrošībā.

Diskusija par darba laika pagarināšanu kļūst skaļāka ekonomiskās nenoteiktības laikos. Federālā valdība plāno ieviest maksimālo nedēļas darba laiku, kas ir radījis bažas arodbiedrībās, jo tas varētu palielināt maksimālo dienas darba laiku. Ivonna Lota no Hansa Bēklera fonda aicina ievērot piesardzību, jo īpaši darbiniekiem, kuriem ir aprūpes pienākumi. Šeit ārkārtīgi svarīgs ir līdzsvarots elastības un drošības līmenis darbā.

Rezumējot, var teikt, ka nepilna laika darbs ir īpaši populārs Vācijā. Taču jāskatās, kā izmaiņas likumā un ekonomiskajos apstākļos ietekmēs šo attīstību.