Wadephul aicina uz pamieru: jauns ceļš ārpolitikai!

Wadephul aicina uz pamieru: jauns ceļš ārpolitikai!

Vācijas ārpolitika atrodas izšķirošā spriedzes zonā. Uz svārstīgās, uz noteikumiem balstītas liberālās pasaules kārtības fona jaunajam ārlietu ministra Johana Veidefula vadītajam kabinetam šobrīd sevi jāpierāda. Spiediens ir augsts, ne tikai tāpēc, ka Izraēla ir agresīva rīcība Gazas joslā un pieaug aicinājumi no jauna definēt Eiropas lomu šajos nemierīgajos laikos. Arvien vairāk Eiropas valstu atzīst Palestīnu kā valsti, kas atsāk diskusiju par divu valstu risinājumu. NDR ziņo, ka Vācijai šeit jāuzņemas līdera loma, savukārt Wadephul saskaras ar izaicinājumu apvienot ciešākas attiecības ar ASV ar neatkarīgu kursu Eiropai.

Kā klājas palestīniešiem?

Ģeopolitiskā spriedze nav nekas jauns. Palestīniešu teritorijas, tostarp Austrumjeruzaleme, Rietumkrasts un Gazas josla, Izraēla ir okupējusi kopš 1967. gada. Konflikts atkal ir kļuvis sprādzienbīstamāks sakarā ar neseno Hamas uzbrukumu Izraēlai un tai sekojošajiem Izraēlas uzbrukumiem Gazai. Neskatoties uz starptautisko dalībnieku, tostarp ANO ģenerālsekretāra un daudzu valstu ārlietu ministriju, centieniem, divu valstu risinājuma īstenošana joprojām ir neskaidra. Pētījumi liecina, ka Palestīnas teritorijās nav notikušas vēlēšanas vairāk nekā 15 gadus, vēl vairāk sarežģījot sarunu vešanas jautājumu, jo Izraēla Hamas klasificējusi kā teroristu organizāciju. Deutschlandfunk skaidri norāda, ka palestīniešu bēgļu atgriešanās un strīdīgais robežu jautājums ir milzīgs šķērslis miera sarunām.

Johana Veidefula skati

Wadephul ir nepārprotami iestājies par tūlītēju pamieru Gazā un uzsvēris nepieciešamību virzīt sarunu procesu. Savos paziņojumos viņš aicināja ātri sākt sarunas, kurām būtu jānoved pie suverēnas Palestīnas valsts izveides. Laiks ziņo, ka Wadephul apmeklēs Francijas un Saūda Arābijas organizēto konferenci, lai pastiprinātu centienus panākt divu valstu risinājumu. Tomēr viņš brīdina, ka okupēto teritoriju aneksijas var apdraudēt stabila miera izredzes nākotnē, un aicina sniegt vairāk humānās palīdzības Gazai un nekavējoties atbrīvot ķīlniekus.

Situācija ir sarežģīta un viedokļi dalās. Lai gan daži eksperti uzskata, ka divu valstu risinājums ir izgāzies, citi joprojām saskata tajā iespējas. Vācijas ebreju centrālās padomes priekšsēdētājs pauž līdzīgas bažas un neredz iespēju sarunām. Tomēr pieprasījums pēc suverēnas Palestīnas valsts joprojām pastāv; aptuveni 150 no 193 ANO dalībvalstīm jau ir atzinušas Palestīnu kā valsti.

Eiropas atbildība un ASV spiediens

Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir palielinājis spiedienu uz Eiropu, lai tā izlēmīgāk vērstos pret Krieviju. Tajā pašā laikā starptautiskā sabiedrība aicina uz lielāku vienotību Eiropas ārpolitikā. Politoloģe Daniela Švarcere uzsver, ka Vācijai ir jāieņem skaidra nostāja starptautiskajās tiesībās, lai saglabātu uzticamību. Izraēlas rīcības kritiku nedrīkst aizmirst, pat ja solidaritāte ar Izraēlu paliek nemainīga. NDR ir interesantas perspektīvas šajā jautājumā - arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība veidot jaunas partnerības un padziļināt esošās.

Nākamie soļi Vācijas ārpolitikā ir izšķiroši Tuvo Austrumu nākotnei un arī pašas Eiropas pozīcijai globālajā kontekstā. Lai apgūtu sarežģīto līdzsvaru starp starptautiskās sabiedrības prasībām un savām nacionālajām interesēm, ir vajadzīga laba roka.