Iedzīvotāju nauda zem spiediena: nabadzība draud, neskatoties uz cenu pieaugumu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Iedzīvotāja naudas bilance 2025: Standartlikmes nenodrošina iztikas minimumu, pastāv pirktspējas zuduma un nabadzības palielināšanās risks.

Bürgergeld-Bilanz 2025: Regelsätze sichern Existenzminimum nicht, Kaufkraftverluste und steigende Armut drohen.
Iedzīvotāja naudas bilance 2025: Standartlikmes nenodrošina iztikas minimumu, pastāv pirktspējas zuduma un nabadzības palielināšanās risks.

Iedzīvotāju nauda zem spiediena: nabadzība draud, neskatoties uz cenu pieaugumu!

Ķelnes centrā pilsoņu pabalstu saņēmēju situācija kļūst arvien nedrošāka. Lai gan pilsoņu nauda patiesībā ir paredzēta iztikas minimuma nodrošināšanai, pašreizējais Darba un kvalifikācijas institūta (IAQ) novērtējums liecina, ka standarta likmes atpaliek no inflācijas. Attīstība 2026. gadam ir īpaši dramatiska, jo saņēmējiem atkal būs jāsamierinās ar standarta likmi no 2024. gada, kas tiek dēvēta par otro nulles kārtu pēc kārtas. Šis rūgtais līdzsvars nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku nonāk nabadzībā, kā šis Frankfurter Rundschau ziņots.

Pašreizējā standarta likme pieaugušajam vientuļam ir 563 eiro, taču nevar segt pirktspējas zudumu, ko pēdējos gados ir cietuši daudzi saņēmēji. Pēc Apvienotās asociācijas domām, lai dzīvotu pieņemamu dzīvi, vientuļam būtu jāsaņem vismaz 813 eiro mēnesī. 2022. un 2023. gadā pirktspējas zudums sastāda 403,11 eiro – summa, kas vērtējama kā nopietna, ņemot vērā, ka patēriņa cenas no 2005. līdz 2021. gadam vien pieauga par 27%, bet standarta likmes tika koriģētas tikai par 29%.

Inflācija un standarta likmes

Kā šo notikumu skartie var samaksāt savus rēķinus? Īpaši dramatiska situācija ir pensionāriem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Patēriņa cenas pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem ir pieaugušas par 80%, savukārt sociālā nodrošinājuma pamatpabalsti nespēj līdzi pieaugumam tikai par 63%. Kritiķi standarta likmju aprēķināšanu uzskata par “nekonsekventu un statistiski problemātisku” – jo īpaši tāpēc, ka tās ir balstītas uz iedzīvotāju apakšējās piektdaļas tēriņiem, kas neatspoguļo vairuma skarto reālo situāciju.

Turklāt valdība plāno ik gadu aktualizēt standarta likmes, taču pašreizējā inflācija tiek ņemta vērā tikai daļēji. Turklāt papildu prasības, piemēram, siltajam ūdenim, ietekmē arī cenu kāpums. Līdz ar to vientuļam būtu ne tikai jāiztiek ar standarta likmi 563 eiro, bet arī steidzami jācer uz lielāku atbalstu, lai varētu segt pieaugošās dzīves dārdzības.

Skarto personu prasības

Prasības pēc “nabadzības izturīga pilsoņa pabalsta” kļūst arvien skaļākas, un daudzas balsis, piemēram, no Paritätischen Gesamtverband, aicina palielināt to, lai aizsargātu cietušos. Ņemot vērā pašreizējos notikumus, jautājums ir par to, cik ilgi šāda situācija var turpināties bez reāliem uzlabojumiem cilvēkiem. Šķiet, ka pašreizējā politika ar savu atjaunināšanas mehānismu piedāvā īstermiņa risinājumus, bet ilgtermiņā skartie paliek bez ilgtspējīgas koncepcijas.

Kopumā atliek cerēt, ka galvenie dalībnieki nopietni uztvers pilsoņu pabalstu saņēmēju bažas. Uz spēles ir likts daudz, un sociālo atbildību palīdzēt tiem, kam mūsu pilsētā ir vajadzīga palīdzība, nevajadzētu nobīdīt otrajā plānā. Mērķim ir jābūt ilgtspējīgai saspringtās situācijas uzlabošanai. Papildu informācija pieejama adresē statistic.arbeitsagentur.de pieejams.