Drona trauksme BER: iekšlietu senators aicina nekavējoties veikt aizsardzības pasākumus!

Drona trauksme BER: iekšlietu senators aicina nekavējoties veikt aizsardzības pasākumus!

Šodien, 2025. gada 1. novembrī, Vācijā sabiedrisko diskusiju centrā ir drošības un tehnoloģiju tēmas. Nesenais incidents BER lidostā ir izraisījis diskusijas par nepieciešamību uzlabot dronu aizsardzību. Iekšlietu senatore Irisa Sprangere aicina vairāk enerģijas cīņā pret šiem nesankcionētajiem lidaparātiem. Dienvidvācietis ziņo, ka piektdienas vakarā bezpilota lidaparāta novērojuma dēļ gaisa satiksme Šēnfeldē tika apturēta uz gandrīz divām stundām. Dažus lidojumus nācās novirzīt un viens reiss pat tika atcelts.

Berlīnes iekšlietu administrācijai jau ir izstrādāti pasākumi dronu atklāšanai un aizsardzībai. Sprangers stingri atbalsta federālo iniciatīvu izveidot centrālo bezpilota lidaparātu aizsardzības centru un mudina veikt turpmākus iepirkumus šajā jomā. Pāreja uz federālo un štatu valdību kompetenču apvienošanu tiek vērtēta pozitīvi. Bundesvēram būtu arī jāsniedz atbalsts bezpilota lidaparātu aizsardzībā, taču saskaņā ar stingrām juridiskajām prasībām.

Juridiskās izmaiņas un gaidāmie izaicinājumi

Bezpilota aviācijas sistēmu straujā izplatība ir arvien lielāks izaicinājums drošībai. Iekšlietu pārvalde kopā ar Pārstāvju palātu strādā pie Vispārējās drošības un kārtības likuma adaptācijas, lai uzlabotu bezpilota lidaparātu aizsardzības tiesisko regulējumu. Tiek sagatavots arī Federālās Iekšlietu ministrijas statusa ziņojums, kurā apkopotas prasības rīcībai.

Taču šķiet, ka skarta ir ne tikai BER lidosta; Līdzīgi incidenti fiksēti arī Minhenes lidostā. Tas rada jautājumus par esošo dronu aizsardzības pasākumu efektivitāti un kalpo kā modinātājs plašākai diskusijai par drošības stratēģijām.

Paralēles starptautiskajām tendencēm

Drošības jautājumu kontekstā ir vērts raudzīties arī aiz valstu robežām. Tātad ideja par digitālo suverenitāti izvirzās priekšplānā kā raksts ZDNet izceļ. Austrija, piemēram, ir veiksmīgi pārgājusi no lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem uz savu Nextcloud platformu. Šīs darbības, ko atbalsta EuroStack iniciatīva, mērķis ir aizsargāt sensitīvus datus Eiropas robežās un samazināt atkarību no ārvalstu mākoņpakalpojumu sniedzējiem.

Līdzīgi centieni vērojami Vācijā un citās ES valstīs. Šlēsviga-Holšteina ir pārgājusi uz atvērtā pirmkoda programmatūru, lai iegūtu lielāku kontroli pār datu jutīgiem procesiem. Šīs tendences liecina, ka gan digitālās, gan fiziskās drošības jautājumi kļūst arvien ciešāk saistīti un regulējumam gan vietējā, gan Eiropas līmenī ir galvenā loma.

Noslēgumā jāsaka, ka drošības situācijas sarežģītība — gan gaisa telpā, gan digitālajā telpā — pastāvīgi rada jaunus izaicinājumus un pienākumus. Spēja veiksmīgi pārvarēt šos izaicinājumus ietekmēs ne tikai drošības situāciju, bet arī mūsu sociālo struktūru attīstību kopumā.