ES plāno plašas piegādes: sagatavojieties izejvielu krīzēm!

ES plāno plašas piegādes: sagatavojieties izejvielu krīzēm!

Eiropas Savienība virzās uz priekšu stratēģijā, lai nodrošinātu svarīgus derīgos izrakteņus un izejvielas. Saskaņā ar ziņojumu t tiešsaistē ES plāno uzkrāt šos svarīgos materiālus, kā arī remonta komplektus kabeļu bojājumu novēršanai. Galvenais mērķis ir aizsargāt pret iespējamiem piegādes traucējumiem, ko var izraisīt sarežģīta un pasliktinoša riska ainava.

Izaicinājumi ir dažādi: ģeopolitiskā spriedze, vides iznīcināšana un kibernoziedzīgās darbības met ēnu uz izejvielu piegāžu stabilitāti. Prezidente Ursula fon der Leiena uzsver Eiropas neaizsargātību, jo īpaši attiecībā uz izejvielām. Materiāli, piemēram, litijs, retzemju metāli un jo īpaši mangāns, ir neaizstājami zaļajai pārejai un Eiropas rūpniecības pārstrukturēšanai.

Īsumā par zaļo pāreju Eiropā

Eiropas stratēģija ir atbilde uz pieaugošo atkarību no ārējām lielvarām, jo ​​īpaši no Ķīnas, kurai ir dominējoša loma ar 98 % no ES retzemju metālu patēriņa 2020. gadā. Lai novērstu šo atkarību, ES pastāvīgi ievieš jaunas iniciatīvas, lai vietējā līmenī iegūtu kritiskās izejvielas un palielinātu to apstrādi. 2022. gada Kritisko izejvielu likuma (CRMA) ietvaros ES valstis ir apņēmušās pašas iegūt vismaz 10% no sava patēriņa un līdz 2030. gadam pārstrādāt 40% Parlamenta žurnāls minēts.

Īpaši aizraujoši ir Eiropas Komisijas noteiktie 47 stratēģiskie projekti, lai stiprinātu izejvielu vērtību ķēdes Eiropā. Šie projekti atrodas 13 ES valstīs, tostarp Vācijā, Beļģijā un Francijā, un tiem ir nepieciešami kopējie kapitālieguldījumi 22,5 miljardu eiro apmērā. Vācijā tiek plānoti litija un grafīta ieguves un pārstrādes projekti, kam būtu jānodrošina šo būtisko materiālu piegāde Vācijas pārstāvniecība ziņots.

Uz nākotni vērstas stratēģijas un ieteikumi

Jaunās stratēģijas ietvaros Komisija aicina dalībvalstis palielināt kritisko iekārtu krājumus. Iedzīvotāji tiek aicināti uzkrāt vismaz 72 stundas ārkārtas gadījumos. Šie preventīvie pasākumi ir paredzēti, lai sagatavotu valstu asociāciju dabas katastrofu un kiberuzbrukumu riskiem. Fengris fon der Lejens arī brīdina par izaicinājumiem, ko Ķīnas un ASV konkurence var radīt Eiropas diplomātijas panākumu izredzēm.

Lai to novērstu, ES plāno izveidot mehānismu, lai apvienotu pieprasījumu pēc kritiskām izejvielām, un veicina daudzas iniciatīvas, lai palielinātu inovāciju šajā jomā. Laba roka šo stratēģiju īstenošanā varētu būt ļoti svarīga, lai noliktu izejvielu piegādi uz stabila pamata un samazinātu atkarību no globālajām krīzēm.

Rezumējot, var teikt, ka ES strādā pie nākotnes izejvielu politikas, vienlaikus sekojot līdzi neatliekamajiem riskiem, jo ​​problēmas joprojām ir augstas un prasa pārdomātus risinājumus.