Zaļās tehnoloģijas: Vācijas zelta ekonomikas nākotnes impulss!

Zaļās tehnoloģijas: Vācijas zelta ekonomikas nākotnes impulss!

Mūsdienu pasaulē, kad ilgtspējība ir ļoti svarīga, pašreizējais KfW un Deloitte pētījums parāda daudzsološas iespējas, ko Vācijas uzņēmumi var izmantot klimata tehnoloģiju jomā. Šis pētījums parāda, cik strauji aug globālais videi draudzīgo tehnoloģiju tirgus un ka līdz 2050. gadam tas varētu potenciāli trīskāršot vai pat četrkāršot. Kopš 2010. gada pieprasījums pēc zaļajiem risinājumiem ik gadu ir pieaudzis par iespaidīgiem 7,3 procentiem, savukārt naudas plūsma šajā nozarē ir palielinājusies par 9,6 procentiem gadā. Tas nozīmē, ka Vācija globālā mērogā labi virzās uz tīrajām tehnoloģijām, un tās daļa starptautiskajā tirdzniecībā ir 13 procenti, kas pārsniedz vispārējo eksporta daļu, kas ir 7 procenti [focus.de].

Aktīvās investīcijas klimata aizsardzībā uzņēmumiem piedāvā ne tikai uzlabotu noturību pret mainīgām izejvielu cenām un CO2 izmaksām, bet arī ievērojamu ietaupījumu potenciālu, izmantojot efektīvākus procesus. Tas nozīmē, ka uzņēmumi var gūt labumu no lētākām zaļās elektroenerģijas cenām, kā arī tiem ir labāka piekļuve ilgtspējīgu projektu finansējumam. Saskaņā ar pētījumu zaļo tehnoloģiju nozare veido 9 procentus no bruto pievienotās vērtības un nodrošina aptuveni 7,5 procentus darbavietu Vācijā.

Izaicinājumi un politikas ieteikumi

Neskatoties uz šo daudzsološo situāciju, uzņēmumiem ceļš ne vienmēr ir viegls. Augstas enerģijas cenas, nenoteikts politiskais regulējums un vienotu CO2 cenu trūkums joprojām ir būtiski šķēršļi. Pētījumā sniegti mērķtiecīgi ieteikumi situācijas uzlabošanai. Tie cita starpā ietver ieguldījumu risku samazināšanu ar garantiju vai līgumu palīdzību, vienotu standartu izveidi un godīgu CO2 emisiju cenu noteikšanu. Tāpat ieteicams veicināt pētniecību un attīstību, lai stiprinātu nozares inovatīvo spēku un nodrošinātu mūsdienīgu infrastruktūras paplašināšanu.

KfW arī plāno investēt 960 miljonus eiro klimata un vides aizsardzības pasākumos, kas tiks prezentēti gaidāmajā COP30 Belemā. Šie līdzekļi cita starpā paredzēti mežu aizsardzības projektiem un atjaunojamo energoresursu paplašināšanai Brazīlijā. Kopš 2017. gada KfW klimata aizsardzībai jau ir apņēmusies atvēlēt ievērojamus 362 miljardus eiro, un līdz 2026. gadam ir plānoti vēl 40 miljardi eiro.

Globālās tendences un nākotnes perspektīvas

Notikumi tīro tehnoloģiju jomā, šķiet, pārliecina arī starptautiskos investorus: saskaņā ar pašreizējām aplēsēm 88 procenti globāli aktīvo investoru ir ieinteresēti ilgtspējīgās investīcijās. Globālās investīcijas tīrā enerģijā jau ir sasniegušas aptuveni USD 2 triljonus gadā, kas ir divas reizes vairāk nekā fosilā kurināmā. Tātad, lai gan zaļo risinājumu meklēšana turpina gūt apgriezienus, ar klimatu saistītie zaudējumi, kas pēdējos piecos gados ir sasnieguši vairāk nekā 1 triljonu USD, rada steidzamu izaicinājumu.

Raita pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku ir ļoti atkarīga no inovācijām un sadarbības. Uzņēmumi, kas aktīvi darbojas šajā jomā, var ne tikai gūt labumu no ekoloģiskajām priekšrocībām, bet arī ilgtermiņā nostiprināt savas tirgus pozīcijas. Ceļš uz zaļo nākotni ir gan politikas, gan biznesa rokās.