Augšbavārija: ekonomikas dzinējspēks Eiropai ar IKP 350 miljardu eiro apmērā!
Augšbavārijas ekonomika: IKP pārskats, izaicinājumi un brīvās tirdzniecības līgumi, kas tiek apspriesti vbw ekonomikas sarunā ar Manfredu Vēberu.

Augšbavārija: ekonomikas dzinējspēks Eiropai ar IKP 350 miljardu eiro apmērā!
Pēdējos gados Augšbavārija ir sevi pierādījusi kā ekonomikas lielvalsti, kas ir ļoti svarīga ne tikai Bavārijai, bet arī visai Eiropai. Saskaņā ar vbw – Bavārijas ekonomikas asociācija e. V. tiek lēsts, ka reģiona iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā pārsniedz 350 miljardus eiro. Tas nozīmē, ka Augšbavārija pārsniedz tādu valstu kā Čehijas Republika, Portugāle un Somija ekonomiskos rādītājus. Iespaidīgs sasniegums reģionam, kurā pagājušajā gadā bija nodarbināti vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku, uz kuriem attiecas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Taču Augšbavārijas uzņēmumi saskaras ar problēmām, kuras nevajadzētu novērtēt par zemu. Augstie nodokļi un birokrātija noslogo uzņēmumus, kuri alkst pēc kādiem atvieglojumiem. "Kaut kas notiek," atzīmē Bertrams Brosards, vbw rīkotājdirektors, kurš ir apņēmies uzlabot ekonomisko sistēmu. Vbw organizē biznesa sarunu sēriju ar Manfredu Vēberu, lai veicinātu apmaiņu starp Bavārijas reģioniem un Eiropu un izceltu nepieciešamos risinājumus.
Ekonomiskie impulsi un izaicinājumi
Augšbavārijas ekonomika ir svarīgs Bavārijas, Vācijas un Eiropas iedvesmas avots. Vbw atbalsta ES ceļu uz Eiropas konkurētspējas stiprināšanu un aicina samazināt tirdzniecības barjeras Eiropas iekšējā tirgū, lai varētu labāk izmantot reģiona ekonomisko potenciālu. Atvērtie tirgi ir ļoti svarīgi uz eksportu orientētai nozarei. Manfreds Vēbers ir pastiprinājis šīs prasības un norāda, ka brīvās tirdzniecības līgumi, piemēram, ar Mercosur, ir ātri jāratificē.
Nacionālie konti (NA) ir svarīgs instruments, lai izprastu ekonomisko situāciju reģionā. Tie sniedz kvantitatīvu kopējo priekšstatu par ekonomikas izaugsmi un patērētāju un investīciju aktivitātēm. Šie dati ir būtiski politikai, biznesam un zinātnei, lai analizētu ekonomiskās attīstības atšķirības ne tikai starp federālajām zemēm, bet arī rajonu līmenī. Reģionālie nacionālie konti rāda, ka IKP atspoguļo kopējo ekonomisko sniegumu noteiktā laika posmā un tādējādi sniedz vērtīgu ieskatu iedzīvotāju ienākumu situācijā.
Labklājība un ienākumi reģionā
Primārie ienākumi (PEK), ko iedzīvotāji gūst no ražošanas procesa, ļauj izdarīt secinājumus par iedzīvotāju labklājību. Privāto mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums (VEK) rodas no primārā ienākuma pēc kārtējo pārvedumu, piemēram, nodokļu un sociālo iemaksu, atskaitīšanas. Šajā kontekstā vbw pauž bažas par nepieciešamību ņemt vērā reģionu cenu atšķirības, lai nodrošinātu godīgu labklājības salīdzinājumu.
Notiekošās nacionālo kontu pārskatīšanas sniedz arī ieskatu jaunos datos un metodēs. Tie tiek visaptveroši pārskatīti ik pēc pieciem gadiem, un nākamā vispārējā pārskatīšana paredzēta 2029. gadā. Jāņem vērā arī iekšējā tirgus dinamiskās attīstības tendences, īpaši pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu reģiona konkurētspēju ilgtermiņā.
Augšbavārijai ir iespēja tikt galā ar nākotnes izaicinājumiem, pieņemot stratēģiskus lēmumus un pareizu dialogu. Vbw un tā dalībnieki ir gatavi bruģēt ceļu uz priekšu – soli pa solim un skaidri redzot uzņēmumu un reģiona iedzīvotāju vajadzības.