Elektrotīkla sabrukums Nīderlandē: ekonomiskais haoss ir nenovēršams!

Elektrotīkla sabrukums Nīderlandē: ekonomiskais haoss ir nenovēršams!

Nīderlandē ir daudz problēmu ar energoapgādi. Valsts ļoti īsā laikā pārgāja no gāzes uz elektrību, taču infrastruktūra nespēj tikt līdzi. Reģions cīnās ar šauriem elektrotīkliem, kas nespēj apmierināt augošo pieprasījumu. Skaļi Pasaule Tūkstošiem cilvēku gaida savienojumu. Vairāk nekā 11 900 uzņēmumu un daudzas valsts iestādes, piemēram, slimnīcas un ugunsdzēsēju depo, ir aizturēti. Dažos reģionos, iespējams, nebūs iespējams pieslēgt jaunu savienojuma kabeli tikai 2030. gadu vidum.

Īpaši satraucoši ir tas, ka investīcijas elektroapgādē var neizdoties, ja uzņēmumi turpinās gaidīt savus pieslēgumus. Brainportas augsto tehnoloģiju reģions Eindhovenas apkārtnē jau ir zaudējis dažus ieguldījumus jaudas normēšanas dēļ. Ja politiķi nemainīs kursu, valsts izaugsme varētu tikt ievērojami bremzēta. MPT norāda, ka elektroenerģijas normēšana kalpo patiesībai: valstī, kas tik strauji pāriet uz videi nekaitīgāku ekonomiku, komunālais tīkls šobrīd sasniedz savas robežas.

Normēšana un klimata mērķi

Normēšana ir tieša atbilde uz lielo pieprasījumu, ko vēl vairāk veicināja dažādas subsīdijas, piemēram, elektromobiļiem un siltumsūkņiem. Lai sasniegtu ES dekarbonizācijas mērķus, Nīderlandes valdība pēdējo desmit gadu laikā ir uzsākusi intensīvu pāreju uz elektroenerģiju, savukārt citi enerģijas avoti, piemēram, dabasgāze un ogles, arvien vairāk tiek pārtraukti. Taču valsts elektrotīkla operators Tennet brīdina, ka modernizācija nevar sekot līdzi pieaugošajam pieprasījumam. Nauda ir, bet visam ir vajadzīgs laiks, lai nostātos sliedēs. Valdība lēš, ka līdz 2040. gadam būs nepieciešamas aptuveni 200 miljardu eiro investīcijas tikai kabeļu un apakšstaciju paplašināšanai.

Turklāt spēlē augstās elektroenerģijas cenas. Statistika liecina, ka cenas Nīderlandē ir par aptuveni 30 eiro par megavatstundu augstākas nekā Francijā. Iemesls? Karstās, saulainās dienās ar nelielu vēju cenas pieaug, jo pieprasījums ir liels un piedāvājums ir ierobežots. Heinriha Bola fonds ir arī parādījis, ka pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem padara arvien lielāku nepieciešamību noteikt valstu un Eiropas mērķus enerģētikas jomā.

Skatiens nākotnē

Politiķi tiek aicināti to darīt, un Tennet un reģionālie tīklu operatori jau piedāvā līgumus, kas ļauj mājsaimniecībām lētāk iegādāties elektroenerģiju ārpus sastrēgumu laika. Nākamgad pat tiks slēgti īpaši līgumi lielajiem uzņēmumiem, kuri sastrēgumu laikā nedrīkst izmantot savus savienojumus. Šie pasākumi ir paredzēti, lai palīdzētu veicināt apzinātāku enerģijas izmantošanu, un tie jau tiek reklamēti ar televīzijas un sociālo mediju kampaņām.

Nīderlandes energoapgādes izaicinājumi ir skaidri. Atliek tikai cerēt, ka atbildīgie lēmumu pieņēmēji ātri mainīs lietas un virzīs kursu pareizajā virzienā. Jo viens ir skaidrs: elektrības tīkla sastrēgumi nav tikai vietēja problēma, tie ir signāls citām ES valstīm, kuras arī vēlas pāriet uz zaļo ceļu. Tagad tur gaida daudz darba.