Ekonomika krīzē: kvalificēta darbaspēka trūkums bremzē augšupeju!

Ekonomika krīzē: kvalificēta darbaspēka trūkums bremzē augšupeju!

Pašlaik Vācijā ir ļoti vajadzīga skaidra analīze, un tieši to piedāvā vadošie ekonomikas pētniecības institūti ar savu jaunāko kopīgo diagnozi. Pēc divu gadu smagas recesijas Vācijas ekonomika ir sasniegusi zemāko punktu, taču joprojām nav vērojama būtiska augšupeja. “Krīze bija dziļāka, nekā ziņots iepriekš,” teikts [vci.de] publicētajā analīzē (https://www.vci.de/services/termine-veranstaltungen/vci-wirtschaftsbriefing-stagnation-statt-aufschwung.jsp). Strukturālās nepilnības, tostarp pārmērīga birokrātija, kvalificētu darbinieku trūkums un reformu kavēšanās, palēnina izaugsmi. Turklāt enerģijas cenu krīze kavē progresu energoietilpīgajā nozarē, un ģeopolitiskā spriedze palielina nenoteiktību.

Uz šī fona VCI biznesa brīfingā 2025. gada 9. oktobrī tiks sniegtas atbildes uz aktuālajiem jautājumiem par aktuālo situāciju atsevišķās nozarēs. To vadīs Johans-Peter Nickel, Ķīmiskās rūpniecības asociācijas rīkotājdirektors, tādi eksperti kā Helaba vecākais ekonomists Adrians Keplers un asociācijas vecākā vadītāja Kristiāna Kellermane dalīsies savās perspektīvās.

Kvalificētu darbinieku trūkums kā dziļāka problēma

Problēmas ir ne tikai ekonomiska rakstura, bet arī dziļi iesakņojušās darba tirgū. Līdz 2030. gadu vidum Vācijas darba tirgū varētu trūkt no 1,5 līdz 5,5 miljoniem nodarbināto, brīdina deloitte.com. Īpaši smagi cietīs enerģētikas nozare, jo darbaspēka vecuma struktūra un decentralizētie pakalpojumi var izraisīt prasmju zudumu. Tāpēc enerģētikas uzņēmumiem ir jāveic steidzami pasākumi, lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu.

Baltajā grāmatā ir aplūkotas dažādas stratēģijas: no procesa efektivitātes paaugstināšanas līdz jauniem sadarbības modeļiem un apmācībām pēc pieprasījuma. Laiks ir ļoti svarīgs, jo vilcinošai rīcībai var būt dramatiskas sekas konkurētspējai. Kvalificētu darbinieku trūkums varētu arī izaicināt visu nozari un apdraudēt tās spēju strādāt un piedāvāt pakalpojumus.

Pieaugošie izaicinājumi un nākotnes izredzes

Šobrīd Vācijā trūkst gandrīz 400 000 kvalificētu darbinieku. Prognozes liecina, ka līdz 2027. gadam šis deficīts varētu pieaugt līdz aptuveni 700 000. Darba tirgū notiek pārejas periods, un, lai gan daudzi uzņēmumi samazina darbavietas vai neaizņem tās, tiek radītas jaunas darba vietas tādās daudzsološās jomās kā atjaunojamie enerģijas avoti, aprūpe un veselības aprūpe. [Deutschlandfunk](https://www.deutschlandfunk.de/fachkraefte Mangel-deutschland-wirtschaft-demografie-rezession-100.html) ziņo, ka darba devēju prasības bieži nesakrīt ar darba meklētāju profiliem, kas situāciju vēl vairāk sarežģī.

Lai gan bezdarba līmenis absolventu vidū joprojām ir zems, rūpniecība, īpaši automobiļu nozare, pēdējos gados ir zaudējusi konkurētspēju. Arī IT nozarē darba izredzes šobrīd ir mazāk perspektīvas, savukārt kvalificēti darbinieki no amatniecības un sociālajām nozarēm ir pieprasītāki. Tā kā tiek prognozēts, ka darbaspēks līdz 2040. gadam samazināsies no 51 miljona līdz 48 miljoniem, pieprasījums pēc specializētiem darbiniekiem turpmākajos gados turpinās pieaugt.

Tāpēc Vācijas darba tirgus nākotne ir neskaidra, un bez visaptverošām reformām un mērķtiecīgas imigrācijas, lai cīnītos ar prasmju trūkumu, parasto dinamiku būs grūti sasniegt. Tomēr ir cerības uz pakāpenisku atveseļošanos ar aptuveni 1,3 procentu pieaugumu 2026. un 2027. gadā, pamatojoties uz ekspansīvu fiskālo politiku un parāda finansētiem investīciju projektiem. Jautājums ir tikai par to, vai pamatnosacījumi tiks savlaicīgi pielāgoti, lai risinātu jaunās problēmas.