Bādenbādene finanšu krīzē: mērs Spāts pirms reformām!

Bādenbādene finanšu krīzē: mērs Spāts pirms reformām!

Bādenbādene saskaras ar problēmām, kas vienādi ietekmē iedzīvotājus un administrāciju. 59 gadus vecā mēra Dītmāra Spāta, kurš joprojām atrodas slimības atvaļinājumā, pilnvaru termiņš beidzas novembrī. Atkal Valdības Vēstnesis ziņo, vietējā dome septembra beigās lems par visaptverošu strukturālo reformu, kas izriet no pašreizējās finanšu krīzes.

Saspringtā finansiālā situācija un reformu nepieciešamība tika apspriesta jau iedzīvotāju sapulcē. Priekšlikumā paredzēts sadalīt pienākumus starp trim atlikušajiem departamentiem. Tāpēc Dītmars Spāts varētu pārņemt kultūras un izglītības jomas. Pirmais mērs Aleksandrs Vīlands būtu atbildīgs par ugunsdzēsības dienestu un vides un klimata aizsardzību, savukārt juridiskais mērs Tobiass Krammerbauers būtu atbildīgs par sociālajiem un jaunatnes jautājumiem.

Šokējošs finansiālais stāvoklis

Finanšu problēmas Bādenbādenē ir satraucošas. Iedzīvotāju informēšanas pasākumā Oos festivāla zālē tika paziņots, ka pilsētai būs jārēķinās ar deficītu virs 40 miljoniem eiro 2024. gadā un 50 miljonu eiro deficītu 2025. gadā. SWR strāva. Mērs Spīts un kasieris Tomass Eibls informēja 310 klātesošos iedzīvotājus par izaicinājumiem, ko rada sociālo izdevumu pieaugums pēdējos gados.

Lai veicinātu radošu apiešanos ar šo finansiālo nelīdzsvarotību, būvniecības mērs Vīlands paziņoja, ka tiks turpināti jau nodotie būvniecības projekti, bet jaunas investīcijas būs jāpārtrauc. Tiek apspriesta arī turpmākā tirdzniecības un īpašuma nodokļu palielināšana.

Politiskās reakcijas

Diskusija par finanšu krīzi notiek ne tikai vietējā līmenī. The sabiedrība skaidro, ka budžeta situācija daudzās Bādenes-Virtembergas pilsētās un kopienās ir piedzīvojusi dramatiskus pavērsienus. Vairāk nekā 60% pašvaldību šogad nevar uzrādīt sabalansētu budžetu. Arvien skaidrāka kļūst nepieciešamība pēc skaidriem, ilgtspējīgi izpildāmiem uzdevumu portfeļiem, lai ilgtermiņā nodrošinātu pašvaldības vispārējas nozīmes pakalpojumus.

Politiskie līderi, piemēram, pilsētas domes prezidents Frenks Mentrups, kritizējuši štata valdību un aicinājuši iekšlietu ministru Tomasu Štroblu sniegt lielāku atbalstu. Tas ļauj cerēt, ka risinājumu varēs rast laikus, pirms finansiālā situācija kļūst vēl nedrošāka. Pēc papildbudžeta apstiprināšanas Karlsrūes reģionālajā padomē varētu būt nedaudz gaismas tuneļa galā, taču izaicinājumi joprojām ir lieli.

Kopumā jāskatās, kā pilsētas vadība un vietējā padome noteiks turpmāko kursu. Pašvaldības struktūras samazinājumi un sarežģītās finanšu problēmas varētu ilgstoši ietekmēt Bādenbādenes dzīves kvalitāti un infrastruktūru.