Augššvābijas ezeri uzmanības centrā: atjaunošana atsāksies līdz 2030. gadam!

Augššvābijas ezeri uzmanības centrā: atjaunošana atsāksies līdz 2030. gadam!

Pēdējo desmitgažu laikā Augšvābijas ezeru ainava ir kļuvusi ne tikai kā atpūtas un atpūtas vieta, bet arī kā svarīga ekosistēma, kas ir jāaizsargā. Tomēr daudzas no šīm ūdenstilpēm, kas nodrošina mājvietu daudzveidīgai florai un faunai, ļoti cieš no augsta barības vielu piesārņojuma. Tas bieži vien izraisa pastiprinātu augu augšanu un līdz ar to aizsērēšanu. Līdz ar to Augššvābijas ezeru sanācijas rīcības programma, kas ir spēkā kopš 1989. gada - pēc Konstances ezera-Augššvābijas reģionālās asociācijas iniciatīvas -, tādēļ ir vērsta uz šo biotopu ūdens kvalitātes ilgtspējīgu uzlabošanu. Schwäbische.de ziņo, ka šīs programmas ietvaros regulāri tiek pārbaudīti 96 ezeri, lai nodrošinātu labu ekoloģisko stāvokli.

2023. gada pavasarī visi iesaistītie apgabali, piemēram, Biberaha, Sigmaringena, Ravensburga un Konstances ezers, kā arī 47 pilsētas un pašvaldības atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos vēl piecus gadus. Līgums par nākamo finansēšanas periodu tiks parakstīts piektdien Bādvaldzē. Šobrīd projekta periods ilgst līdz 2023. gada augustam, kam seko jauns posms līdz 2030. gadam. Šis plāns ir nepieciešams, jo saskaņā ar Federālā vides aģentūra Vācijā tikai aptuveni 24,7% lielo ezeru pašlaik izdodas sasniegt labu stāvokli.

Uzraudzība un pasākumi

Regulārās ezeru pārbaudes ietver ne tikai veselības pārbaudes attiecībā uz dīgļu piesārņojumu, bet arī fiksē tādus svarīgus parametrus kā ūdens temperatūra, skābekļa saturs un redzamības dziļums. Jo īpaši barības vielu saturs kalpo kā ūdeņu veselības rādītājs. Lai novērstu barības vielu piesārņojumu, svarīgi ir tādi pasākumi kā lauksaimniecības zemes ekstensifikācija, krastmalu joslu izveide un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu paplašināšana. Šie pasākumi jau ir palīdzējuši uzlabot ūdens kvalitāti, kas pozitīvi ietekmē ekosistēmas.

Īpaši ievērības cienīgs ir Ummendorfas peldezers. Neskatoties uz fosfora satura dubultošanos laikā no 2011. līdz 2021. gadam, tas joprojām ir vēlamajā stāvoklī. Pašvaldība apņemas ik gadu nodrošināt 1200 eiro dalībai ezeru programmā. Šeit galvenā nozīme ir ilgtermiņa ūdens kvalitātes novērojumiem, lai varētu laikus reaģēt uz izmaiņām.

Ekoloģiskās problēmas

Barības vielu uzkrāšanās ir skaļa gewaesser-rating.de ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ezeriem. Pieredze rāda, ka šādos apstākļos īpaši jācīnās Vācijas ziemeļu zemienes ezeriem. ES ir izvirzījusi sev mērķi ar Ūdens pamatdirektīvu: katram ezeram līdz 2027. gadam ir jāsasniedz vismaz labs ekoloģiskais stāvoklis. Taču vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams pārdomāt lauksaimniecību, lai samazinātu barības vielu ievadīšanu sateces baseinā.

Turklāt globālā sasilšana un ar to saistītās laikapstākļu izmaiņas rada arvien lielākas bažas. Lai palielinātu ezeru noturību pret klimata pārmaiņām, ir svarīgi turpināt pasākumus antropogēnā piesārņojuma samazināšanai. Kopumā Augššvābijas ezeru situācija joprojām ir gan izaicinājums, gan iespēja reģionālajiem dalībniekiem un pašai dabai.