Piemiņas dievkalpojums Bēblingenā: pieminot Kristallnacht pogromu!

Piemiņas dievkalpojums Bēblingenā: pieminot Kristallnacht pogromu!

2025. gada 9. novembrī plkst. 19:00 klusajā Bēblingenas pilsētā notiks nozīmīgs Kristallnacht piemiņas pasākums. Pāvila Gerharda baznīca, Berliner Straße 39, piemin nežēlīgos notikumus no 1938. gada 9. līdz 10. novembrim, kad Vācijā aizdegās sinagogas un tika vajāti ebreju iedzīvotāji. Piemiņas diena šajās dienās ir īpaši sprādzienbīstama, ņemot vērā visas pašreizējās norises Tuvajos Austrumos un pieaugošo antisemītismu Vācijā. Krzbb ziņo, ka aizkustinošu sprediķi teiks mācītāja Gerlinde Feine, savukārt mācītājs Gerhards Šteinbahs kopā ar komandu organizēs liturģiju.

Bet kas īsti notika toreiz? Tā sauktais novembra pogroms, pazīstams arī kā “Reichspogromnacht” vai “Reichskristallnacht”, bija vardarbīgs sacelšanās pret ebreju iedzīvotājiem Vācijas Reihā, kas notika ap 1938. gada 9. novembri. Ebreji tika ne tikai diskriminēti, bet arī aktīvi uzbrukuši. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra apraksta, ka sinagogas, veikali un dzīvokļi dega un tika izlaupīti. Vardarbības aktus veica galvenokārt SA un SS locekļi ar civiliedzīvotāju un nacistu valdības klusu piekrišanu.

Pogroma notikumi

Pogromu izraisīja vācu diplomāta Ernsta vom Rata slepkavības mēģinājums 1938. gada 7. novembrī, ko NSDAP vadība izmantoja kā ieganstu. Džozefs Gebelss bēdīgi slavenajā runā mudināja cilvēkus uz “spontānām” demonstrācijām pret ebreju iedzīvotājiem. Policijai tika doti norādījumi iejaukties tikai tad, ja ir apdraudēta “vācu dzīvība vai īpašums”, kā rezultātā vardarbība noritēja netraucēti. Mūsdienu aculiecinieki ziņo par brutāliem uzbrukumiem un iznīcināšanu, kas ilga līdz 10. novembra vakaram.

Skaitļi ir biedējoši: tika iznīcinātas vairāk nekā 1400 sinagogas un lūgšanu telpas, un tika izlaupīti vairāk nekā 7500 ebreju veikali. Oficiāli bija 91 nāves gadījums, bet pašreizējie pētījumi liecina, ka šis skaitlis pārsniedz 1500. Aptuveni 30 000 ebreju vīriešu tika arestēti un deportēti uz koncentrācijas nometnēm. Tas ilustrē nekārtīgo pāreju no tīras diskriminācijas uz sistemātisku ebreju iedzīvotāju vajāšanu un slepkavošanu.

Atmiņa, kas turpinās

Piemiņas pasākumā vēsturnieks Horsts Zeha vēstīs arī par ebreju Ulmaņu ģimenes likteni, tādējādi atkal padarot redzamus personīgos stāstus laikā, kad daudzas piemiņas kultūras draud aizmirst. Īpašs akcents būs Junnas Narahashi un Bēblingenas mūzikas skolas audzēkņu muzikālais aranžējums, kas vakaru padarīs par emocionālu pārdzīvojumu. Mūsu ziņā ir saglabāt šos stāstus un mācīties no pagātnes, lai šādas zvērības neatkārtotos.

Piemiņas diena ir ne tikai atskats vēsturē, bet arī solidaritātes zīme pret pašreizējām naida tendencēm. Tikai kopā atceroties, mēs varam uzturēt tolerances un cilvēcības vērtības.