Siltuma pāreja Nellingenā: Ostfildern ceļā uz klimata neitralitāti!
Ostfildern plāno klimatneitrālu siltumtīklu līdz 2040. gadam. Priekšizpētē tiek pētīti vēsturiskie rajoni un ekonomiskā dzīvotspēja.

Siltuma pāreja Nellingenā: Ostfildern ceļā uz klimata neitralitāti!
Ostfildernā tuvojas liels solis ceļā uz klimatneitrālu siltumapgādi: pilsēta ir uzsākusi priekšizpēti siltumtīklu izveidei Nelingenā. Tas drīzumā varētu novest vēsturisko pilsētas centru un daudzas mājsaimniecības uz ilgtspējīgu nākotni. Mērķis ir skaidrs: Ostfildern vēlas līdz 2040. gadam pilnībā pārslēgt savu siltumapgādi uz atjaunojamiem energoresursiem. Tomēr šobrīd realitāte izskatās citāda, jo aptuveni 80% siltuma šobrīd tiek iegūti no fosilā kurināmā, piemēram, gāzes un naftas, piemēram, Stuttgarter Ziņas54dd85.
2020. gadā Ostfildernā siltuma nepieciešamība bija 350 gigavatstundas, no kurām gandrīz trīs ceturtdaļas izmantoja privātās mājsaimniecības. Priekšizpētes izmaksu ietvars pārsniedz 135 500 eiro, ko sedz Federālā ekonomikas biroja apstiprināts finansējuma pieteikums. Pētījumā tiks pārbaudīta plānotā siltumtīkla tehniskā iespējamība un ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī tiks parādīts, cik daudz dzīvojamo vienību potenciāli var gūt labumu no šī videi draudzīgā risinājuma.
Ilgtspējīga siltumapgāde
Bet kas īsti ir siltumtīkli un kāpēc tas ir tik svarīgi? Siltumtīkls ir komunālā siltumapgāde, kas var krasi samazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Siltums no atjaunojamiem avotiem, piemēram, ģeotermālā enerģija, saules siltumenerģija vai siltuma pārpalikums, tiek piegādāts mājā, izmantojot atbilstošu infrastruktūru. Saskaņā ar Scientists4Future ekspertu teikto, siltumtīkli ir īpaši izdevīgi, jo tie rada daudz mazāk CO2 emisiju un ir arī ekonomiski saprātīgi ilgtermiņā.
Pāreja uz šādām sistēmām kļūst pievilcīgāka Ukrainas konflikta izraisīto dabasgāzes cenu kāpuma dēļ. Pašvaldībām ir stratēģiski jāplāno siltumapgāde, lai līdz 2045. gadam būtiski samazinātu siltumnīcefekta gāzes, ko rada ēku satiksme. Stingras plānošanas nozīme atspoguļojas arī konkrētajā procesā, kuram Ostfildern tagad seko.
Berlīnes piemērs
Ieskats Berlīnē varētu parādīt, kā tas var darboties: Steglitz-Zehlendorf rajonā pašlaik tiek realizēts jauns ēkas projekts bijušajā militāro mācību zonā. Aptuveni 36 hektāros tiek izbūvēti aptuveni 2500 dzīvokļu, kā arī izglītības un atpūtas zonas, un tos visus savieno bezizmešu siltumtīkls. Priekšizpēte pēdējo reizi tika pabeigta 2025. gada martā, un arī šeit galvenā uzmanība tiek pievērsta tehniskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu ilgtermiņa ilgtspējīgu un rentablu siltumapgādi, kā ziņo ecomind. Šajos plānos cita starpā ir iekļauta ģeotermālās enerģijas un gaiss-ūdens siltumsūkņu izmantošana, kas ļauj no atjaunojamiem avotiem segt kopējo siltumenerģijas nepieciešamību gadā aptuveni 5329 MWh.
Šāda pieeja varētu kalpot par paraugu daudzām citām pilsētām. Vietējā politikā arvien skaļāka kļūst diskusija par kopējo siltumapgādes sistēmu izveidi, un ir pienācis laiks kārtīgai rokai plānošanā Ostfildernā un ārpus tās. Galu galā nākotne ir atkarīga ne tikai no šodien pieņemtajiem lēmumiem, bet arī no konkrētiem soļiem, kas nepieciešami pašvaldības siltumapgādes projektu īstenošanai.