Karstuma vilnis draud: jaunais AI modelis parāda karstos punktus pilsētās!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Freiburg im Breisgau izmanto mākslīgā intelekta modeli, lai precīzi aprēķinātu siltuma stresu līdz 2100. gadam, lai nodrošinātu pilsētas pielāgošanos.

Freiburg im Breisgau nutzt ein KI-Modell zur präzisen Berechnung der Hitzebelastung bis 2100, um städtische Anpassungen zu ermöglichen.
Freiburg im Breisgau izmanto mākslīgā intelekta modeli, lai precīzi aprēķinātu siltuma stresu līdz 2100. gadam, lai nodrošinātu pilsētas pielāgošanos.

Karstuma vilnis draud: jaunais AI modelis parāda karstos punktus pilsētās!

Vācijas pilsētās temperatūra paaugstinās, un vasaras kļūst arvien garākas. Jauns AI modelis, ko izstrādājusi Freiburgas Universitāte un Karlsrūes Tehnoloģiju institūts (KIT), tagad var aprēķināt siltuma spriegumu ar skaitītāja precizitāti līdz pat 2100. gadam. Šis novatoriskais modelis apvieno satelītattēlus, laikapstākļu datus un ģeotelpisko informāciju, lai izveidotu precīzas klimata kartes. [Focus](https://www.focus.de/earth/wärme-alarm-fuer-deutsche-staedte-neues-ki-modell-zieht-metergenau-wo-es-brenzlig-wird_169ab1d3-74bc-4ad0-b315-3d4bc-4ad0-b315-3d4bc-4ad0-b315-3d4ea5dce26, jo arvien vairāk tiek meklēti tādi modeļi.html) pielāgoties pieaugošai temperatūrai.

Īpaši apdraudēti ir blīvi apbūvēti pilsētu rajoni, kas uzglabā siltumu un izdala to lēni. Pašreizējās prognozes liecina, ka stundu skaits ar temperatūru virs 38 grādiem līdz 2099. gadam varētu pieaugt gandrīz desmitkārtīgi. Sliktākajā gadījumā Freiburga pie Breisgavas varētu sagaidīt līdz 480 stundām gadā virs 26 grādiem pēc Celsija, salīdzinot ar aptuveni 135 stundām šodien. Tagesschau uzsver, ka modelī ir ņemts vērā ne tikai karstuma stress dienas laikā, bet arī nakts laikā, kur koki pārsteidzoši mēdz saglabāt siltumu.

Pielāgošanās stratēģijas pilsētām

Nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei prasa arvien radošākus un integrējošākus risinājumus. Pilsētas visā pasaulē, piemēram, Kopenhāgena un Ņujorka, ar saviem novatoriskajiem pasākumiem parāda, ka klimatam draudzīga plānošana ir iespējama. Paplašinot zaļās zonas un pārdomātu ūdens apsaimniekošanu, pilsētu teritorijas var labāk tikt galā ar ekstremāliem laikapstākļiem. Das Wissen apraksta, ka daudzas pilsētas izmanto stratēģiskas pieejas, lai palielinātu to noturību pret mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Jaunā mākslīgā intelekta modeļa izmantošana pilsētplānošanā varētu būt ļoti svarīga, lai nodrošinātu īpašus brīdinājumus par karstumu neaizsargātajās pilsētas daļās un efektīvi plānotu mērķtiecīgus pasākumus, piemēram, koku stādīšanu un ēnojumu. Tikai ar vienu klikšķi pilsētplānotāji var aprēķināt priekšrocības, ko sniedz papildu rūpnīcas apkaimē un tādējādi mērķēt uz siltumjutīgām zonām. Pētījumi ir koncentrēti Freiburgā, taču modelis ir elastīgs un varētu tikt pārnests arī uz citām pilsētām.

Rezumējot: Laikā, kad klimata problēmas kļūst arvien aktuālākas, ir pienācis laiks koncentrēties uz tehnoloģiskām inovācijām un stiprināt zaļās infrastruktūras. Pilsētām ir gudri jāplāno, lai saglabātu savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti pat karstās vasarās. Bumba šobrīd ir mūsu pusē – turēsim īkšķus, lai pašvaldības sper atbilstošus soļus.