Krīzes baznīcā: ticība pārmaiņām — lekcija Horbā izraisa diskusijas
Monsinjors Hermess lekcijā Horbā apsprieda pārmaiņas ticībā un baznīcā. Viņš uzsver izaicinājumus un reliģiskās kohēzijas zudumu mūsdienu sabiedrībā.

Krīzes baznīcā: ticība pārmaiņām — lekcija Horbā izraisa diskusijas
Pēdējos gados Vācijas baznīcās ir vērojama satraucoša attīstība: arvien mazāk cilvēku jūtas uzrunāti, un biedru skaita samazināšanās ir sasniegusi satraucošus apmērus. Šī problēma bija pilsētas prāvesta monsinjora Kristiana Hermesa lekcija, kas notika 24. oktobrī Ādolfa Kolpinga kopienas centrā Horbā. Ar provokatīvu nosaukumu "Ticība ir mirusi, lai dzīvo ticība!" Hermess ar aptuveni 30 viesiem apsprieda izaicinājumus, ar kuriem saskaras baznīcas.
Nevar nepamanīt cilvēku pieaugošo attālināšanos no organizētās reliģijas. Mazāk nekā 50 procenti vāciešu joprojām ir katoļu vai protestantu baznīcas locekļi zdftoday ziņots. Tā ir daļa no tālejošām pārmaiņām, kuras Minsteres universitātes reliģijas sociologs Detlefs Polaks raksturo kā nozīmīgu. Sociālā kohēzija vairs nav balstīta uz reliģiju, bet to arvien vairāk raksturo tādas vērtības kā solidaritāte, godīgums un empātija, kas ir arī nostiprinātas tādās sociālajās struktūrās kā ģimene.
Reliģijas krīze
Hermess iet vienu soli tālāk un runā par īstu “polikrīzi”, kas saista dažādas sociālās problēmas – no klimata problēmas līdz Koronas sekām un globāliem konfliktiem. Šīs problēmas noved pie jēgas, identitātes un cerības zaudēšanas. Pēc Hermesa teiktā, cilvēki vairs netic baznīcai, bet gan tic tādām vērtībām kā progress, tehnoloģijas un cilvēktiesības. Šis ir novērojums, kas arī... Švarcvaldes sūtnis ņem un uzsver, ka baznīcām nav jāsargājas no tagadnes, bet gan aktīvi jāatbalsta transformācijas procesi.
Sabiedrībā mainās arī priekšstati par reliģiju. Reliģija arvien vairāk tiek uzskatīta par individuālu izvēli, nevis par pienākumu, kas balstās uz individualizācijas un diferenciācijas procesiem. Šie notikumi ne tikai atbrīvo cilvēkus no garīdzniecības, bet arī piedāvā reliģijām iespēju mainīt savu pozīciju. Uz šādu secinājumu nonākuši arī tādi eksperti kā reliģisko lomu analīzes autori mūsdienu sabiedrībā, kuri norāda uz šo funkciju nozīmi pluralizētā kontekstā ( bpb ).
Ceru, neskatoties uz izaicinājumiem
Kas tad notiks ar baznīcām Vācijā? Kļūst skaidrs, ka ir nepieciešama pielāgošanās un pārdomāšana, lai saglabātu savu nozīmi pluralizētajā reliģiskajā tirgū. Reliģiskās ietekmes zaudēšana varētu nozīmēt arī to, ka sabiedrībām arvien vairāk jāmeklē citas vērtības, lai nodrošinātu savu saliedētību. Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, cerība ir kopienu un atsevišķu ticīgo rokās, kuriem jāturpina strādāt, lai izveidotu ilgtspējīgu reliģiju.