Finansiālas grūtības Bādenē-Virtembergā: pašvaldības atrodas lūzuma punktā!

Finansiālas grūtības Bādenē-Virtembergā: pašvaldības atrodas lūzuma punktā!

Finanšu krīze Bādenes-Virtembergas pašvaldībās turpina saasināties. Pašreizējais rajona padomes ziņojums liecina, ka no 35 rajoniem 31 ir mīnusos. Rajona padomes priekšsēdētājs Joahims Valters jau brīdina, ka pašvaldības ir sasniegušas “līmeņa punktu”. Īpaši satraucoša ir prognoze, ka līdz gada beigām mīnusos sagaidāmi papildu 110 miljoni eiro. Šie satraucošie notikumi ir likuši daudziem rajoniem uzņemties jaunus parādus vai samazināt investīcijas, savukārt 25 no tiem var izmantot esošās rezerves. Saskaņā ar SWR informāciju šo piektdien ir paredzēta krīzes sanāksme ar štata valdību, lai apspriestu risinājumus.

Šo finansiālo grūtību cēloņi ir dažādi. Izmaksu pieaugums, īpaši sociālajā sektorā, klīnikās un vietējā transportā, rada slogu pašvaldību budžetiem. Visvairāk skartie rajoni ir Main-Tauber rajons, Rems-Murr rajons, Calw, Freudenstadt, Rhein-Neckar rajons un Lörrach. Šajā kontekstā Valters aicina ne tikai atbalstīt štatu un federālo valdību, bet arī pārdalīt tirdzniecības nodokļa punktus par labu pašvaldībām. Bādenes-Virtembergas pašvaldību daļa no tirdzniecības nodokļa pašlaik ir aptuveni 1,1 miljards eiro.

Palīdzības pasākumi un ieguldījumu fondi

2023. gada maijā valsts valdība solīja pašvaldību atbalstam piešķirt sākotnējo palīdzību aptuveni 3 miljardu eiro apmērā. Turklāt Pašvaldību investīciju fonds (KIF) palīdz uzlabot pašvaldību finansiālo situāciju. Šis fonds, kura apjoms kopš 2021. gada ir 1,115 miljoni eiro, atbalsta tādus nozīmīgus būvniecības projektus kā skolas, slimnīcas un renovācijas. Līdzekļi ir pieejami saskaņā ar stingrām finansēšanas vadlīnijām, kas tika izstrādātas sadarbībā ar pašvaldību asociācijām un ministrijām, kā skaidro Baden-Württemberg Finance.

2024. gadā ir paredzēts arī pašvaldību ieguldījumu pabalsts (KIP) aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā. Šī vienotā likme ir paredzēta, lai palīdzētu pašvaldībām uzlabot vispārējo investīciju kapacitāti, nesaistot to ar konkrētu izmantošanu. Jo īpaši pašvaldības, kurām ir slikti rezultāti, gūst labumu no papildu līdzekļiem, kas pieejami, izmantojot izlīdzināšanas fondu. Par šo līdzekļu sadali lemj reģionālo padomju komitejas, kuru lielāko daļu veido vietējie pārstāvji.

Federālais atbalsts

Pašvaldību finansēšana nav tikai valsts jautājums. Federālā finanšu ministrija uzsver, ka štati ir atbildīgi par atbilstošiem finanšu resursiem pašvaldībām. Tajā pašā laikā federālā valdība sniedz nozīmīgu ieguldījumu pašvaldību infrastruktūras stiprināšanā. Federālā valdība ir palielinājusi atbalstu finansiāli vājām pašvaldībām, izmantojot dažādas finansēšanas programmas, kas var nozīmēt augstu finansējuma likmi līdz pat 90 procentiem.

Pašvaldību finanšu ainavas maiņai nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet arī inovatīvas koncepcijas, lai nodrošinātu pilsētu un pašvaldību finansiālo rīcībspēju. Spiediens uz pašvaldībām, īpaši dzīvošanas izmaksu pieauguma un vispārējās inflācijas apstākļos, turpinās pieaugt. Tikai sadarbojoties federālajām, valsts un vietējām iestādēm, var uzturēt kursu, kas ilgtermiņā nodrošina sabiedriskos pakalpojumus un vietējo pašvaldību.