Mūža ieslodzījums uzbrucējam ar nazi: policista Laura slepkavība Manheimā

Mūža ieslodzījums uzbrucējam ar nazi: policista Laura slepkavība Manheimā

2025. gada 16. septembrī Štutgartes Augstākā apgabaltiesa pasludināja spriedumu, kas izraisīja satricinājumu sabiedrībā: 26 gadus vecais Afganistānas pilsonis Sulaimans A. saņēma mūža ieslodzījumu par nežēlīgo uzbrukumu ar nazi Manheimas tirgus laukumam 2024. gada 31. maijā. Otrajā uzbrukumā viņš veica resnās traumas, kas tika ievainots25. 29 gadus vecais policists Rouvens Laurs un nodarīja nopietnus ievainojumus vēl pieciem cilvēkiem. Par to ziņo FAZ Apsūdzības tika izvirzītas par slepkavību un slepkavības mēģinājumu četros gadījumos, kā arī par smagu miesas bojājumu nodarīšanu.

Tiesa arī norādīja uz vainas īpašo smagumu, kas gandrīz izslēdz iespēju pirmstermiņa atbrīvošanu pēc 15 gadiem. Aiz šī sprieduma slēpjas lēna, bet satraucoša vainīgā radikalizācija, kas sākās 2021. gadā, kad viņš sāka interesēties par islāmistu ideoloģijām. Viņš uzskatīja policistus par saviem ienaidniekiem un plānoja viņiem mērķtiecīgus uzbrukumus, tostarp mēģinājumus nogalināt pretislāma kustības Pax Europa dibinātāju. Kā ziņo radio asociācija, Federālā prokuratūra noziegumu attēloja kā islāmistu motivētu teroraktu.

Traģisks zaudējums sabiedrībai

Manheimas tirgus laukumā notikušo incidentu izmeklēšana un tiesas prāva ilga vairākus mēnešus un ietvēra apsūdzoša videomateriāla noskatīšanos, ko Ruvena Laura radiniekiem bija grūti panest. Neskatoties uz tūlītēju medicīnisko palīdzību, tostarp sešas stundas ilgušo operāciju, Laur divas dienas pēc uzbrukuma nomira no gūtajām traumām. Viņš tika uzskatīts par priekšzīmīgu policistu, kurš ne tikai virzīja savu karjeru, bet arī iemācījās arābu valodu, lai varētu labāk sazināties ar arābu iedzīvotājiem.

Tiesa uzklausīja arī līdzprasītāja balsis, kura pieprasīja maksimālo sodu un profilaktisko apcietinājumu. Tomēr pēdējais netika pasūtīts. Interesanti, ka tika konstatēts, ka Sulaimanam A. pirms radikalizācijas nebija iepriekšēja policijas profila un viņš ieradās Vācijā 2013. gadā kā nepilngadīgs bēglis bez pavadības. Bpb apraksta, ka radikalizāciju bieži veicina krīzes situācijās un sociālās šķelšanās, ko var attiecināt arī uz A gadījumu.

Skats uz sekām

Nežēlīgais uzbrukums rada jautājumus par to, kā sabiedrība tiek galā ar radikalizāciju un ko preventīvi var darīt, lai šādas darbības novērstu nākotnē. Vācijā ir vērojama satraucoša tendence, ka pieaug tādas radikalizācijas formas kā islāmisms, kas apdraud ne tikai drošību, bet arī sociālo kohēziju.

Lai novērstu draudus, ir būtiski domāt par politiskās izglītības un integrācijas veicināšanas programmām. Tādas iniciatīvas kā “Demokrātija dzīvo!” varētu piedāvāt vērtīgas pieejas. Arī diskusija par migrantu integrāciju sabiedrībā ir jāpārskata, lai mazinātu radikalizācijas risku.