Manheimas mērs Spehts: Bez finansiālas palīdzības pastāv sabrukuma risks!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mērs Spehts atbalsta 13 pilsētu uguns vēstuli kancleram Merzam un aicina sniegt skaidru finansiālu palīdzību Manheimai.

Oberbürgermeister Specht unterstützt den Brandbrief von 13 Städten an Kanzler Merz, fordert klare Finanzhilfen für Mannheim.
Mērs Spehts atbalsta 13 pilsētu uguns vēstuli kancleram Merzam un aicina sniegt skaidru finansiālu palīdzību Manheimai.

Manheimas mērs Spehts: Bez finansiālas palīdzības pastāv sabrukuma risks!

Steidzamā ziņojumā 13 Vācijas štatu galvaspilsētu, tostarp Manheimas, mēri vērsās pie kanclera Frīdriha Merca. Aizdedzinošā vēstule, kas nosūtīta otrdien, pievēršas neatliekamajām finansiālajām grūtībām, ar kurām saskaras daudzas pašvaldības. Manheimas mērs Kristians Spehts uzsver, ka pilsētām un pašvaldībām jāuzņemas arvien vairāk uzdevumu, taču tie netiek pietiekami finansēti. Kā zināms, problēmas klauvē pie rātsnamu durvīm un spiediens kļūst arvien nepanesamāks. MRN ziņas ziņo, ka Specht aicina atkal pievērst uzmanību noteikumam "kas pasūta, tas ir jāmaksā".

Izaicinājumi ir dažādi. Nodotie uzdevumi ietver ne tikai likumīgas tiesības uz bērnudārza vietām, bet arī skolas bērnu aprūpi visas dienas garumā. Tajā pašā laikā pašvaldības saskaras ar izaicinājumu uzņemties gandrīz 95 ​​procentus no sociālā sloga. Galu galā Manheimai līdz 2028. gadam vien vajadzēja ietaupīt vairāk nekā 600 miljonus eiro, lai paliktu pozitīvajā teritorijā. Šīs naudas pietrūkst steidzami nepieciešamajām investīcijām infrastruktūrā, piemēram, sabrukušo tiltu un ceļu atjaunošanai vai bērnu aprūpes un visas dienas skolu paplašināšanai. Situācija ir nopietna, un finansiālais spiediens ir milzīgs.

Finanšu posts kā centrālā tēma

Kā liecina ugunsdzēsības vēstule, pieaug atšķirība starp pašvaldības ienākumiem un izdevumiem. Pilsētas vadītāji steidzami brīdina par gaidāmo finanšu sabrukumu. Laiks ziņo, ka pašvaldību finansējuma deficīts 2024.gadā būs sasniedzis rekordlielu vērtību 24,8 miljardu eiro apmērā - augstāko vērtību kopš 1990.gada.Galvenais iemesls tam ir pieaugošie sociālie izdevumi, piemēram, sociālā palīdzība, bērnu un jauniešu labklājība, kā arī pieaugošās personāla izmaksas tarifu paaugstināšanas dēļ. Finanšu sastrēgumi rada problēmas ne tikai pilsētām, bet arī uzliek ievērojamu slogu rajoniem un pašvaldību asociācijām.

Lai panāktu uzlabojumu, rātsnama vadītāji savā vēstulē no federālās valdības pieprasa turpmākajos likumprojektos garantēt pilnīgu un atbilstošu kompensāciju par pašvaldību resursu noslogojumu. Turklāt tiek prasīta kompensācija par iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Šeit galvenais ir tiesiskā atbilstība valsts konstitucionālajiem savienojamības noteikumiem. Vienkāršiem vārdiem sakot: jaunus slogus var ieviest tikai tad, ja tiem ir nodrošināts finansējums.

Steidzīgs aicinājums politiķiem

Situācijai piekrīt arī citi mēra kolēģi un eksperti pašvaldību finanšu jomā. Viņi uzsver, ka tagad pienākusi kārta politikai. "Neliela finansiāla palīdzība," saka Spehts, nebūt nav pietiekami. Ir nepieciešamas fundamentālas izmaiņas pašvaldību finanšu resursos, lai nenostādītu pašvaldības bezcerīgā situācijā. Prasības pēc atbalsta un taisnīgas kompensācijas ir skaļas un skaidras – bumba tagad ir federālās valdības rokās.