Meža pārveide klimata pārmaiņu ietekmē: Offenburgas pilsētas mežs kā paraugs!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Valsts sekretāre Šebesta un Sāra Šveizere apmeklēja Ofenburgas pilsētas mežu, lai apspriestu meža pārveidi un medījumu apsaimniekošanu klimata pārmaiņu kontekstā.

Staatssekretär Schebesta und Sarah Schweizer besuchten den Offenburger Stadtwald zur Diskussion über Waldumbau und Wildmanagement im Klimawandel.
Valsts sekretāre Šebesta un Sāra Šveizere apmeklēja Ofenburgas pilsētas mežu, lai apspriestu meža pārveidi un medījumu apsaimniekošanu klimata pārmaiņu kontekstā.

Meža pārveide klimata pārmaiņu ietekmē: Offenburgas pilsētas mežs kā paraugs!

Svarīga vizīte bija paredzēta 2025. gada 2. septembrī Ofenburgas pilsētas mežā. Valsts sekretārs Volkers Šebesta un CDU politiķe Sāra Šveizere apmeklēja reģionu, lai uzzinātu par mežu pārveidi klimata pārmaiņu kontekstā. Kopā ar vadošajiem Ofenburgas tehnisko operāciju (TBO) pārstāvjiem viņi pētīja izaicinājumus, ko rada meža pārveidošana, un iespējas, ko var atbalstīt medības. Šī iniciatīva ir saistīta ar mežu pielāgošanu mainītajiem klimatiskajiem apstākļiem, kas kļuvuši pamanāmi kopš 2018. gada vasaras, īpaši mizgrauža un citu kaitīgu ietekmju rezultātā.

"Meža pārveide un medības var iet roku rokā," savas ekskursijas laikā sacīja valsts sekretārs Šebesta. Šajā gadījumā kļuva skaidrs, ka pielāgots medījumu blīvums ir izšķirošs nākotnes mežam. Sāra Šveizere uzsvēra ilgtermiņa nepieciešamību pēc tādām koku sugām kā angļu ozols, kas var veicināt meža izdzīvošanu mainīgā vidē. Tas atbilst aicinājumiem turpmākos 100 līdz 200 gadus ilgtspējīgi nodrošināt plašāku koku sugu klāstu, jo tīrā egle drīz varētu kļūt par pagātni.

Pārmaiņas mežkopībā

Vēlme pēc pārmaiņām mežkopībā jau sen ir ienākusi sabiedrībā. Pāreja uz dabisko apsaimniekošanu, kas pēdējos 25 gados kļuvusi arvien aktuālāka, cita starpā notiek arī jaukto mežu plānošanā. Jauktie meži, kas ietver dažādas koku sugas un vecuma klases, ne tikai nodrošina stabilitāti pret vētrām, bet arī veicina sakņu veidošanos. Šī daudzveidība palīdz kompensēt zaudējumus, ko rada biotiskā ietekme, piemēram, kaitēkļi, ko eksperti vairākkārt uzsver. Tāpēc dabiskajā atjaunošanā ir jāņem vērā klimata pārmaiņu izmaiņas, jo augiem ir nepieciešams pietiekami daudz laika, lai attīstītos.

"Viedi savvaļas dzīvnieku pārvaldības pasākumi ir pamats veselīgām savvaļas populācijām," skaidro Maksimilians Langs, TBO savvaļas dzīvnieku speciālists. Medību modelis pilsētas mežā tika izcelts kā priekšzīmīgs un varētu būt revolucionārs citām pašvaldībām. Atbildīgie mežsaimnieki parāda, kā harmoniska mijiedarbība starp medībām un mežkopību var darboties priekšzīmīgi. Veiksmīga modeļa ieviešana pilsētas mežā varētu kalpot kā ceļvedis citām pilsētām.

Koku sugu nākotne

Plaša diskusija par nākotnes koku sugām rit pilnā sparā. Pētnieki iesaka nelielās platībās stādīt tā dēvētās “eksotikas”, piemēram, ogas, koku lazdas, melnos valriekstus un saldos kastaņus, lai pārbaudītu to spēju pielāgoties gaidāmajiem klimatiskajiem apstākļiem. Mērķis ir izkaisīt piemērotus sēklu kokus, kas kalpos par pamatu dabiskai atjaunošanai. Pašlaik tiek īstenots starpdisciplinārs projekts, kas pazīstams kā “MultiRiskSuit”, lai noteiktu un novērtētu piemērotas koku sugas, kas ir vislabāk piemērotas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

"Konstruktīvs dialogs starp medībām un mežsaimniecību ir būtisks, lai abas puses varētu gūt labumu no viena otras pieredzes," uzsver Mežsaimniecības biroja vadītājs Hanss Georgs Pfüllers. Diskusijā valdīja vienprātība: Ofenburgas pilsētas mežs ir paraugs un paraugs izaicinājumiem, ko klimata pārmaiņas rada mežsaimniecībai.