Strīds par Kirhvegu Šveningenē: kopiena draud ar atsavināšanu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Strīdi par baznīcas ceļu Šveningenā: kopiena pieprasa publisku statusu, iedzīvotāji iesūdz tiesā iespējamo atsavināšanu.

Streit um den Kirchweg in Schwenningen: Gemeinde fordert Öffentlichkeitsstatus, Bewohner klagen gegen mögliche Enteignung.
Strīdi par baznīcas ceļu Šveningenā: kopiena pieprasa publisku statusu, iedzīvotāji iesūdz tiesā iespējamo atsavināšanu.

Strīds par Kirhvegu Šveningenē: kopiena draud ar atsavināšanu!

Šveningenā, klusā pilsētā Vācijas dienvidos, viss vārās: strīds par privāto ceļu rada spriedzi starp iedzīvotājiem un sabiedrību. Pēdējos gados baznīcas apmeklēšana Jirgenam Klemmam un Klaudijai Hogenhuisai, kuri pirms sešiem gadiem iegādājās māju Hauptstrasse 43, ir bijusi gluži normāla ikdienas sastāvdaļa. Bet, kad kaimiņu īpašumā sāka darboties ēkas projekts, šis ceļš pēkšņi pārvērtās par strīda kaulu.

Kopiena ir pasludinājusi baznīcas maršrutu par publisku, kas Klemmu un Hogenhuisu nostāda sarežģītā situācijā. Pēc pašvaldības domām, tiek izmantota juridiska institūcija, kas nav minēta Civilkodeksā, proti, noilgums, kas izriet no romiešu tiesībām. Tajā teikts, ka juridiski pieprasāmu nosacījumu var pieņemt bez pierādījuma par nodošanos, pat ja to vairs nevar pierādīt. Tas izklausās sarežģīti, taču būtībā runa ir par to, ka sabiedrība apgalvo, ka baznīcas ceļš ir izmantots jau ilgu laiku un tāpēc ir publisks, savukārt pāris savas prasības pamato ar reģistrētām priekšrocībām no 1970. gadiem un pirkuma piedāvājumu no 1998. gada. schwaebische.de ziņots, ka šīs nesaskaņas izraisa sašutumu un bažas par iespējamu atsavināšanu bez atlīdzības.

Tika ierosināts juridisks strīds, taču dažas pirmās tikšanās nedeva nekādu reālu progresu. Vienā no pēdējām sarunām tika aptaujāti divi vecāki liecinieki, lai sniegtu informāciju par baznīcas ceļa izmantošanu gados pirms 1964. gada. Galu galā tiesa nolēma, ka baznīcas ceļš joprojām ir privāts ceļš, taču juridiskā situācija joprojām nav galīgi noskaidrota, jo pastāv apelācijas iespēja. Saistībā ar spriedumu mērs Ēvalds Hofmans minēja, ka pašvaldība gaida sprieduma pamatojumu un nevēlas pieņemt pārsteidzīgus lēmumus.

Tagad, kāpēc baznīcai šis ceļš vispār rūp? Būtībā jautājums ir par to, ka būvprojekts blakus esošajā īpašumā potenciāli varētu ietekmēt satiksmes plūsmu un baznīcas celiņa pieejamību. Savukārt Klemms un Hogenhuiss baidās, ka viņu apkaimes jaunie notikumi liks viņiem atteikties no savām tiesībām, un baidās no nopietniem zaudējumiem, kas, iespējams, varētu rasties būvdarbu rezultātā.

Strīds par baznīcas ceļu izceļ ceļa tiesību sarežģītību un kopienu lomu tajā. Neatliekamais noilgums varētu atbalstīt kopienas nostāju, kas juridiskos jautājumos bieži vien ķeras pie vēsturiskām pretenzijām, kas radušās gadu desmitiem, nevienam nespējot īpaši pārbaudīt īpašumtiesību struktūru. Šīs juridiskās pelēkās zonas rada mulsinošu situāciju, kas bieži vien ir neparedzama un nomākta skartajiem.

Šī saspringtā Šveningenes situācija parāda, cik svarīgi ir rūpīgi sekot līdzi savām tiesībām. Ikviens, kurš domā, ka vienotību ir viegli atrast mikrorajonos, ātri var pierādīt, ka kļūdās. Nākamie mēneši varētu būt izšķiroši gan sabiedrībai, gan Klemam un Hogenhuisam, kuri cīnās par savām mājām un savām prasībām.