Tiesas process pret Sīrijas brāļiem: uzbrukums ar nazi veicina debates par deportāciju!

Tiesas process pret Sīrijas brāļiem: uzbrukums ar nazi veicina debates par deportāciju!

Štutgartes apgabaltiesā beidzās sensacionāla prāva pret trim brāļiem no sīriešu ģimenes. Brāļi, kuri tika tiesāti par uzbrukumu ar nazi Kēnigstrasse 2022. gada jūlijā, tika apsūdzēti slepkavības mēģinājumā un smagu miesas bojājumu nodarīšanā. Saskaroties ar šīm nopietnajām apsūdzībām, prokuratūra apsūdz apsūdzētos uzbrukumā saviem upuriem pēc it kā traucējoša faktora "nepatīkama izskata" veidā. Šajā nežēlīgajā uzbrukumā vīrietis tika ievainots tik smagi, ka ar dzīvībai bīstamām traumām viņu nācās nogādāt slimnīcā. Interesanti, ka viens no brāļiem atzinās uzbrukumā, bet vainoja apvainojumus kā nozieguma ierosinātāju, kā ziņo SWR.

Tomēr tiesas procesu veidoja ne tikai brāļu rīcība. Nekārtības tiesas zālē un grūtības iegūt galveno liecinieku no Turcijas nozīmēja, ka tiesvedība ievilkās. Visa situācija nav bijusi bez ietekmes: ziņojumiem par paplašināto sīriešu ģimeni sekoja asas debates par deportāciju nepieciešamību un iespējamību. Jo īpaši tieslietu valsts sekretārs Zigfrīds Loreks ir apņēmies veicināt atgriešanos Sīrijā, taču šādi pasākumi pašlaik nav izpildāmi uzturēšanās tiesību un spēkā esošā aizlieguma dēļ, jo schwaebische.de arī norāda.

Ģimenes fons un problēmas

Brāļi nāk no daudzbērnu ģimenes, kuras tēvs ir zināms arī policijai. Viņš dzīvo Štutgartes ziemeļos ar divām sievām un vairāk nekā desmit bērniem. Visi ģimenes locekļi ieradās Vācijā laikā no 2015. līdz 2020. gadam un bauda bēgļa vai papildu aizsardzības statusu. Ģimenes apstākļi ir sarežģīti: alternatīvā aizsardzība tiek piešķirta nevis individuālu vajāšanu dēļ, bet gan postošo apstākļu dēļ pilsoņu karā Sīrijā, kas tagad beidzas, bet joprojām rada daudzas neskaidrības.

Saistībā ar šīm debatēm ir svarīgi pieminēt, ka Vācijā pašlaik atrodas aptuveni 975 100 Sīrijas pilsoņu. Šī grupa joprojām veido lielu daļu no patvēruma meklētājiem, kas šeit ieradušies pēdējos gados. Daudzi no viņiem tagad ir ieguvuši Vācijas pilsonību, taču integrācijas problēmas joprojām pastāv, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu ģimenes locekļu noziegumiem, kas kopumā ietekmē bēgļu kopienas tēlu un uztveri. Piemēram, 22 procenti no visiem tiem, kas meklē aizsardzību Vācijā, ir sīriešu izcelsmes, kā liecina Mediendienst Integration.

Politiskās debates un nākotnes perspektīvas

Bādenes-Virtembergas tieslietu ministre Mariona Gentgesa skaidri norāda, ka atgriešanās pie stabiliem apstākļiem ir jābūt daļai no bēgļu krīzes ilgtermiņa pārvaldības. Gentgess arī aicina palielināt spiedienu uz Sīriju un saistīt atjaunošanas palīdzību ar repatriāciju. Laikā, kad Sīrija piedzīvo satricinājumu periodu un pārejas valdību nosaka islāmistu grupējums Haiat Tahrir al-Sham (HTS), repatriācijas jautājums ir grūtāks nekā jebkad agrāk.

Turklāt valstī notiek centieni sekot līdzi situācijai: Bīstamo ārzemnieku īpašā vienība (SGA) koncentrējas uz noziedznieku repatriāciju un iespējamiem draudiem. Kopš tās pirmsākumiem ir veiktas vairāk nekā 490 deportācijas, taču pēdējo gadu darbības samazināšanās rada jautājumus.
Mērķis ir skaidrs, taču ceļš uz to joprojām ir bedrains, un diskusijas par drošību un pamattiesībām, iespējams, turpināsies vēl ilgi.