Klimata debates Zoffā: Merzs pret Palmeru - kā tas notiek tagad?
Klimata debates Zoffā: Merzs pret Palmeru - kā tas notiek tagad?
Tübingen, Deutschland - Pašreizējā TV sarunā ar Markusu Lanzu notika karstas diskusijas par Vācijas klimata politiku. Frīdrihs Mercs no CDU pauda, ka klimata neitrālā Vācija, kurā ir tikai 1% pasaules iedzīvotāju un 2% no globālajām CO₂ emisijām, nespēja novērst globālo klimata ietekmi, piemēram, postošos plūdus Teksasā. Šis paziņojums izraisīja dzīvespriecīgas sarunu sarunu viesus, kas risināja Vācijas klimata politikas izaicinājumus un risinājumus. Tībingenas mērs Aleksandrs Palmers līdz 2030. gadam mērķis ir padarīt savu pilsētu klimatu-neitrālu. Viņš uzsvēra, ka ilgstošu klimata aizsardzību nevar veikt uz ekonomikas rēķina un tāpēc aicināja izveidot abpusēji izdevīgas situācijas, kurās gan ekonomika, gan vide var gūt labumu. Palmers brīdināja par izolētu CO₂ samazināšanas stratēģiju, kas varētu ietekmēt un nabadzīgi Vācija.
Šajā kontekstā klimata pētnieks Jochen Marotzke pauda bažas par tikai vācu efektivitāti. Viņš iestājās par darbu Eiropas līmenī un norādīja uz lielajiem saules resursiem Spānijā, ko varētu labāk izmantot kopā. Viņa brīdinājums: siltumnīcefekta gāzes neitrāla ES varētu izraisīt fosilo kurināmo, kas kļūst pievilcīgāka citām valstīm. Tāpēc Eiropas telpa ir ne tikai svarīga, lai sasniegtu nacionālos klimata mērķus, bet arī kopīgi risinātu globālos izaicinājumus.
fakti ES
ieskats nākotnē
Pašreizējie notikumi liecina, ka, lai reāli sasniegtu vērienīgos klimata mērķus, ir nepieciešama pārdomāšana visā ES. Tas ietver arī palielinātus ieguldījumus fotoelektriskajā un vēja jaudā. Dānijā, kur 87,5% no elektrības ražošanas jau nāk no atjaunojamo enerģiju, tas ir jāuzņem kā modelis. Vācija ir arī izstrādājusi vietu augšpusē, ar vairāk nekā 61 Gigawatts fotoelektrisko sniegumu. Arī vēja enerģija pēdējos gados ir ievērojami palielinājusies, kopš 2013. gada palielinājās par 128%.
Vēl viena problēma ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana satiksmē, kas izraisa aptuveni 20% no ES THG emisijām. Ceļu satiksme palielinājās no 609 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalentu 1990. gadā līdz 794 miljoniem tonnu 2022. gadā, kas parāda, ka šeit joprojām ir daudz darbību. Mērķis, kas ļauj no 2035. gada atņemt emisijas bez jaunām automašīnām, varētu būt novatorisks solis pareizajā virzienā un paātrināt pāreju uz tīru transportēšanu.
Laikā, kad klimata krīze kļūst arvien aktuālāka, diskusijas par vācu un Eiropas klimata politiku liecina, ka tas attiecas ne tikai uz tehniskiem pasākumiem, bet arī par sociālo pieņemšanu un ekonomisko iespējamību. Kolektīva pārdomāšana ir nepieciešama, lai mēs varētu ne tikai sasniegt klimata mērķus, bet arī saglabāt savu bagātības līmeni.
| Details | |
|---|---|
| Ort | Tübingen, Deutschland |
| Quellen | |
Kommentare (0)