Skolotāji, kuriem nepieciešama palīdzība: skolu reformas nospiež izglītības badu līdz galam!

Skolotāji, kuriem nepieciešama palīdzība: skolu reformas nospiež izglītības badu līdz galam!

Satraucošā situācijā Gošeimas-Vēhingenas vidusskolā pulcējās izglītības eksperti un skolu pārstāvji. Valsts parlamenta deputāts Niko Reith no FDP aicināja cilvēkus pie šī “apaļā galda”, lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus skolu sistēmā. Iemesls tam ir gaidāmās reformas un štatu vēlēšanas 2026. gada 8. martā. Sanāksmē piedalījās arī rektore Kristiāna Glāsere un rektora vietniece Oreste Fēra no Gosheimas-Vēhingenas vidusskolas, kā arī Patrīcija Starona un Heiko Kellere no citām izglītības iestādēm.

Galvenā tēma bija skolu reforma, kas Bādenē-Virtembergā stāsies spēkā no 2024./2025. mācību gada. To cita starpā pavada arī obligātā sākumskolas ieteikuma atjaunošana vidusskolām un vidusskolu atestāta dzēšana. No nākamā 2025./26.mācību gada būs arī atgriešanās deviņgadīgajā vidusskolā (G9). Patrīcija Starona šajā kontekstā sacīja, ka izmaiņas jau tagad būtiski noslogo skolas ikdienu, par ko dalījās arī klātesošie. Arvien vairāk nepieciešama skaidra struktūra un pārdomāta jaunu ideju īstenošana.

Pārsteidzošas skolas

Taču ne tikai strukturālās izmaiņas skolām sagādā galvassāpes. Direktora vietnieks Heiko Kellers akcentēja šo reformu ieviešanu un kritizēja to, ka daudzi jauni noteikumi vēl nav skaidri definēti. Īpaši jautājumus rada jaunais obligātais priekšmets “Informācijas un mediju izglītība”. Neapmierināti tiek uztverts arī lielais administratīvais slogs, kas tiek uzlikts skolu sekretārēm, jo ​​bieži vien netiek nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Vēl viena aktuāla problēma ir iekļaujošā izglītība. Saistībā ar grūtajiem bērniem ir daudz neskaidrību, un daudzas skolas šajā ziņā jūtas atstātas vienas. Neskatoties uz tiesībām uz nediskriminējošu un vienlīdzīgu izglītību visiem skolēniem, status quo joprojām liecina par ievērojamu uzlabojumu potenciālu kopš ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas, norāda Bertelsmana fonds.

Acīmredzamas kavējuma sekas

Koronas pandēmijas sekas ir redzamas arī pieaugošajā kavēkļu skaitā. Skolotāji arvien vairāk uzņemas papildu pienākumus, piemēram, psihologus vai sociālos darbiniekus, kas vēl vairāk palielina slogu. Kultūras ministrijas vadlīnijas mācību kavējumu apkarošanai pedagogi uztver kā neadekvātas, kas liecina par steidzamu nepieciešamību rīkoties.

"Šeit mēs sasniedzam savas robežas!"– Tā daudzu kolēģu sajūtu rezumēja skolotāja. Nepieciešamība iegūt lielāku atzinību par izglītības darbu ir visuresoša. Pētījums liecina, ka motivēti skolotāji ir vissvarīgākais faktors skolēnu mācību panākumiem. Tas iet roku rokā ar secinājumiem, ka individuālais atbalsts un mazākas klases var dot izšķirošu ieguldījumu mācību panākumos. Tas rada jautājumu par to, kā skolas būtu jāveido nākotnē.

Pieaug prasības izglītības sistēmai, un bērnu vajadzības kļūst arvien daudzveidīgākas. Diskusijā par skolu reformām ir skaidras tendences: izglītība ir svarīgs labums, kas ir galvenais gan indivīda labklājībā, gan mūsu sabiedrībā. Runājot par mūsu skolu nākotni, nevienu nedrīkst atstāt novārtā.

Pašreizējo diskusiju rezultāti parādīs, cik lielā mērā izglītības politika Bādenē-Virtembergā var reaģēt uz izaicinājumiem. Atliek tikai cerēt, ka šie svarīgie jautājumi tiks ņemti vērā gaidāmajās valsts vēlēšanās.