Bijušais CDU politiķis Aksels Fišers arestēts klīnikā!

Bijušais CDU politiķis Aksels Fišers arestēts klīnikā!

Azerbaidžānas afēras nemierīgo notikumu laikā Aksels E. Fišers, bijušais CDU deputāts no Karlsrūes, tika arestēts klīnikā Bādsingenā 2025. gada 22. decembrī. Aizturēšana tika veikta pēc tiesneša rīkojuma pēc tam, kad Fišers vairākkārt neieradās tiesā. Pirmdien jau bija izdots aresta orderis, un sākotnēji bija paredzēts, ka prāva pret viņu turpināsies pirmdienas pēcpusdienā. Pēc tam Fišers tika nogādāts Minhenes Augstākajā apgabaltiesā pēc tam, kad jauns ziņojums apstiprināja viņa piemērotību stāties tiesas priekšā pēc tam, kad viņš iepriekš tika atzīts par nepiemērotu tiesas procesam. Tas nozīmē, ka Azerbaidžānas afēras tiesiskā apstrāde kļūst arvien intensīvāka.

Pati Azerbaidžānas afēra 2025. gadā ir kļuvusi sprādzienbīstamāka. Fišers tiek apsūdzēts par darbu Azerbaidžānas labā apmaiņā pret skaidru naudu 2011. gadā, un tiek ziņots, ka viņš 2016. gadā saņēmis kukuli 21 800 eiro apmērā. Transparency International aplūko procesa lēno gaitu un kritizē Fišera aizkavēšanos. Tiesas process sākās 2025. gada oktobrī pēc šķiršanās 2025. gada janvārī veselības problēmu dēļ. Lieta vērš uzmanību uz apšaubāmo tā dēvētās "ikra diplomātijas" praksi, kuras mērķis ir uzpirkt Eiropas Padomes parlamentāriešus, lai tie veicinātu Azerbaidžānas politiskās intereses. Šī stratēģija ir kļuvusi par starptautiski svarīgu jautājumu, īpaši tādās valstīs kā Vācija, kur šīs korupcijas kriminālizmeklēšana attiecas ne tikai uz zvejniekiem.

Kaviāra diplomātijas ēnas

Kas īsti slēpjas aiz šīs Azerbaidžānas afēras? Pēdējos gados vairākkārt izskanējušas ziņas par lobēšanu un korupciju. Tika ietekmēti daudzi politiķi no dažādām Eiropas valstīm, ne tikai no Vācijas. Transparency Germany ir sekojusi šim jautājumam kopš 2019. gada un ir izvirzījusi kriminālapsūdzības vairākiem deputātiem, tostarp Karīnai Strencai (CDU) un Eduardam Lintneram (CSU). Lintneram 2025. gada jūlijā tika piespriests deviņu mēnešu cietumsods uz pārbaudes laiku, jo viņš atzina apsūdzības un runāja par "pilnīgi normālu lobēšanu".

Eiropas Padomes neatkarīgā izmeklēšanas komiteja konstatējusi, ka ir pazīmes, kas liecina par dalībvalstu koruptīvām darbībām. Īpaši skartas ir tādas valstis kā Itālija un Beļģija, kur izmeklēšana ir slēgta pierādījumu trūkuma vai noilguma dēļ. "Tomēr Vācija šeit ir izņēmums," saka prof. Dr. Volfgangs Džekls no Transparency Germany. Aksela E. Fišera gadījums parāda, cik nopietna ir situācija šajā valstī, un izgaismo apšaubāmās sakarības starp politiku un korupciju.

Plašs tīkls

Atklāsmes par Azerbaidžānas afēru norāda uz visaptverošu lobiju tīklu, kurā ietilpst arī Vācijas politiķi. Bundestāga deputāti devās uz Azerbaidžānu un par to saņēma finansiālu kompensāciju. Šo saišu fonu nereti iezīmē dāvanas - dārgi ikri, zīda paklāji un salīdzinoši lielas naudas summas tika dāvinātas parlamentāriešiem, kuri aizstāvēja Azerbaidžānas intereses Eiropas Padomē. Ziņojums apstiprināja, ka ik gadu uz Azerbaidžānu tiek uzaicināti no 30 līdz 40 deputātiem. Šī ietekmes sistēma ir vairāk nekā satraucoša demokrātiskā sabiedrībā.

Azerbaidžānas afēra ir arī piemērs politiskās pārvērtēšanas neveiksmei Vācijā. Neraugoties uz masveida apsūdzībām korupcijā un ar to saistītajām juridiskajām sadursmēm, skaidra robeža bieži vien paliek neskaidra. Pēc Džeralda Knausa no Eiropas Stabilitātes iniciatīvas domām, kopējā apstrāde ir nepietiekama. "Kaut kas notiek," daži cilvēki sev jautās, kad šīs afēras ēna kritīs uz Vācijas politiskās sistēmas integritāti.

Mēs turpināsim rūpīgi sekot līdzi notikumu attīstībai, jo Azerbaidžānas lieta parāda, cik dziļi var būt korupcija politiskajās struktūrās un kādas tālejošas sekas tam var būt.